Eiropas Savienība pirmdien pieņēma pirmās sankcijas pret Ķīnu kopš slaktiņa Tjaņaņmiņa laukumā 1989. gadā. Toreiz pret Austrumu milzi tika ieviests ieroču tirdzniecības liegums, sekojot tās drošību spēku uguns atklāšanai pret protestētājiem. Tiek lēsts, ka dzīvību tolaik zaudēja aptuveni desmit tūkstoši demokrātiskas pārmaiņas alkstošu cilvēku. Šoreiz sankciju galvenais iemesls ir cilvēktiesību pārkāpumi Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā. Tajā, kā liecina dažādu organizāciju aplēses, koncentrācijas tipa novietnēs komunisti pāraudzina vismaz miljonu cilvēku, liedzot viņiem kontaktu ar ārpasauli, bērnus ar varu izņemot no ģimenēm un ievietojot bērnunamos, kā arī dažādām metodēm cenšas ierobežot minoritāšu dzimstību. Sankcijas vērstas pret četriem indivīdiem un vienu juridisku personu. To, kā vērtēt šādu, iepriekš nepieredzētu, Eiropas konfrontāciju ar Ķīnu, skaidro politikas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Savukārt attiecībā uz dziļviltojumu tehnoloģiju lielais nezināmais ir tas, kad un kā tā tiks izmantota, lai ietekmētu starptautisko politiku. Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra jau dažus gadus deepfake atzīmē, kā potenciālu draudu un nupat par to brīdina arī vieni no Eiropas Savienības digitālās jomas pirmrindniekiem – mūsu kaimiņu igauņu Ārējās pretizlūkošanas dienests. Sarunai par to aicinājām Eiropas politikas analīzes centra asociēto pētnieku Mārtiņu Hiršu, kurš ir viens no labākajiem viltus ziņu pazinējiem Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!