Kalnu Karabahas reģiona vadība apstiprinājusi priekšlikumu, kas paredz krievu valodu atzīt par otru oficiālo valodu teritorijā, raksta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL).
Grozījumi reģiona valodas likumos pieņemti 25. martā.
Likumprojektā, kas kļūs par likumu, kad to parakstīs reģiona de facto līderis Arajiks Harutiunians, teikts, ka krievu valodas oficiāla statusa piešķiršana padziļinās Kalnu Karabahas "kultūras, militāro un ekonomisko saišu" vēsturi ar Krieviju.
Trīs no piecām reģiona likumdošanas institūcijā pārstāvētajām politiskajām partijām pagājušajā mēnesī ierosināja šo priekšlikumu, apgalvojot, ka tas atvieglos saziņu ar krievu karavīriem un palīdzības darbiniekiem, kas pēc pagājušā gada Armēnijas-Azerbaidžānas kara izvietoti Kalnu Karabahā.
Aizvadītā gada rudenī Kalnu Karabahā izcēlās lielākais militārais konflikts reģionā kopš 20. gadsimta 90. gadiem. Tajā dzīvību zaudēja vairāk nekā 6000 cilvēku, un tas noslēdzās ar miera līgumu.
Šīs vienošanās ietvaros Armēnija atdeva kontroli pār daļu Kalnu Karabahas reģiona, kā arī atsevišķiem apgabaliem ap to. Pēc vienošanās parakstīšanas Armēnijā notikuši protesti. Armēnijas premjers Nikols Pašinjans ir aizstāvējis miera līgumu kā sāpīgu, bet nepieciešamu soli, lai Azerbaidžāna neiegūtu kontroli pār visu Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha ir starptautiski atzīta par Azerbaidžānai piederošu teritoriju. Baku nosodījusi reģiona plānus piešķirt oficiālu statusu krievu valodai. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs 26. februārī paziņoja, ka "Azerbaidžānā var būt tikai viena oficiālā valoda" - azerbaidžāņu valoda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
