Šī diena kļuvusi par asiņaināko, kopš hunta februāra sākumā sagrāba varu. Saskaņā ar Mjanmas Politieslodzīto atbalsta asociācijas aplēsēm, ieskaitot sestdienas upurus, vardarbība šai laikā kopumā prasījusi jau aptuveni 420 cilvēku dzīvības.
Mjanmas galvaspilsētā Nepjido no rīta notika vērienīga karaspēka un militārās tehnikas parāde un huntas līderis Mins Auns Hlains savā runā paziņoja, ka armija "grib sadoties rokās ar visu nāciju, lai nosargātu demokrātiju". Tieši nepieminot protestu kustību, viņš izteicās, ka "mieram un drošībai valstī var kaitēt terorisms, kas nav pieņemams". Ģenerālis arī centās attaisnot Aunas Sanas Su Či valdības gāšanu, atkal solīja sarīkot "brīvas un taisnīgas vēlēšanas" un pēc tām atdot varu.
Protestētāji, kas gatavojas vērst plašumā demonstrācijas, šo dienu dēvē tās sākotnējā vārdā - par Pretošanās dienu, kas saistīta ar pretestību Japānas okupācijai Otrā pasaules kara laikā.
Sestdienas vardarbība izraisījusi asu nosodījumu pasaulē. ANO Cilvēktiesību birojs atzinis, ka tā raisa šausmas un vēlreiz apliecina militārā apvērsuma nelikumību un tā vadītāju vainu.
"Šī Mjanmas Bruņoto spēku diena vēsturē paliks kā terora un negoda diena," paziņojusi Eiropas Savienības delegācija Mjanmā. "Neapbruņotu civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, nogalināšanai nav attaisnojuma."
ASV vēstnieks Mjanmā Tomass Vajda norādījis, ka drošības spēki slepkavo neapbruņotus civiliedzīvotājus un profesionālai armijai vai policijai šāda rīcība nepiedien. "Mjanmas iedzīvotāji skaidri parādījuši, ka negrib dzīvot militāras varas pakļautībā," viņš uzsvēris.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs tviterī izteicis apņemšanos "kopā ar starptautiskajiem partneriem strādāt, lai darītu galu šai bezjēdzīgajai vardarbībai, sauktu vainīgos pie atbildības un nodrošinātu atgriešanos pie demokrātijas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
