Faktu pārbaude: 'Tārpi maskās' nav ne tārpi, ne infekcijas slimība  (59)

Vēsts par "tārpiem" galvenokārt tiek izplatīta sociālajos tīklos, kas primāri orientējas uz video, piemēram, "Youtube" un "TikTok", taču daudzi galvenokārt angļu un krievu valodā sasnieguši arī Latvijas sociālo tīklu telpu un popularitāti gūst tieši "Facebook". Galvenais to vienojošais nestais ziņojums ir, ka šīs šķiedras ir apzināti iekļautas maskās un testa irbulīšos, un tās izraisa slimību "Morgellons".

Variācijas par "tārpiem" ierakstos ir dažādas. Vienojoša iezīme ir šīs šķiedras kļūdaini dēvēt par slimības nano izmēra šķiedrām vai daļiņām. Pirmkārt, nanodaļiņas ir mikroskopiskas un cilvēkam nav saskatāmas, taču video tās visbiežāk ir saskatāmas ar aci, turklāt nofilmētas ar mobilo ierīču kamerām. Otrkārt, atsauce uz "Margeloniem – nano tehnoloģiskiem parazītiem", kā šajā ierakstā, ir tikai viena no daudzām variācijām, kā pēc video un ierakstu autoru domām šīs šķiedras izplata "Morgellons" slimību.

Tā ir maz pētīta un līdz galam neizpētīta un pretrunīgi vērtēta psihiska slimība, kad pacienti uz ādas izjūt durstīšanu, niezi un šķietamu rāpošanas sajūtu. Viena no vienojošām pacientu uzrādītajām sūdzībām ir šķiedru izdalīšanās no šo sajūtu skartajiem ādas apgabaliem. Zīmīgi, ka sākotnēji, laika periodā no 2006. līdz 2009. gadam, pacienti par šādu slimību sūdzējās vienā konkrētā reģionā – ASV Kalifornijas štata ziemeļos, raksta "Science Daily". Portāls jau 2012. gadā atzīmēja, ka tobrīd svaigi publicētā pētījumā pēc padziļinātas izpētes konstatēts, ka ārstiem uzrādītās šķiedras uz pacientu ādas bijušas pašu pacientu apģērbu šķiedras un citi putekļi.

Savukārt video redzamie "nanotehnoloģiskie parazīti", ir masku, kā arī testa veikšanas irbulīšu sastāvā esošās viskozes, poliestera un citu sintētisku materiālu tumšākas krāsas šķiedras, skaidro "Reuters". To "atdzīvināšanos" lielākoties demonstrē ar uzlikšanu uz krūzēm ar siltu šķidrumu. Attiecīgi karstais gaiss un tvaiks, kas plūst cauri maskas audumam, kustina niecīgās un ļoti vieglās šķiedras, radot šķietamu kustības efektu. Citos gadījumos apskatāmais priekšmets tiek turēts trīcošās rokās, iegūstot līdzīgu efektu.

Skaidrojot līdzīgus video, Amerikas Infekciju slimību biedrības ārsts Ārons Glats aģentūrai AFP skaidroja, ka nepastāv nekādu pierādījumu, ka "Morgellons" slimību izplatītu infekcija. "Tā nav organisma vai jeb kā kustīga radīta slimība," viņš atzīmēja. ASV Slimību kontroles un novēršanas centrs iepriekš četru gadu ilgā pētījumā konstatējusi, ka "Morgellons" slimība ir viena no tā dēvētās "maldinošās invāzijas" formām. To parasti ārstē ar terapijas palīdzību.

Tomēr, kā jau minēts raksta sākumā, slimība joprojām ir maz pētīta un pretrunīgi vērtēta. Piemēram, divos pētījumos – šeit un šeit – pacientiem ar minētajām sūdzībām atklāta reāla infekcijas klātbūtne. Tomēr pat šajos gadījumos apgalvojumi, ka šķiedras ir "dzīvas" nanodaļiņas, kas izplata slimību, neatbilst patiesībai.