80. gadadienas priekšvakarā kopš nacistiskās Vācijas iebrukuma Grieķijā Atēnas pirmdien, 5. aprīlī, atkārtoti pieprasījušas Berlīnei uzsākt sarunas par reparācijām, lai atlīdzinātu Otrā pasaules kara laikā nodarītos zaudējumus.
Grieķijas Ārlietu ministrija, gatavojoties otrdien pieminamajai gadskārtai, norādījusi, ka no Atēnu viedokļa kompensāciju jautājums joprojām nav atrisināts.
"Jautājums būs atklāts, kamēr mūsu prasības netiks izpildītas. Šīs prasības ir pamatotas un tiek uzturētas, un to atzīšana tiks panākta, izmantojot jebkurus līdzekļus," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris ministrijas pārstāvis Aleksandross Papjoanu, piebilstot, ka šādas sarunas "ļoti pozitīvi" ietekmētu turpmāko Grieķijas un Vācijas attiecību attīstību.
Grieķijas parlaments 2019. gada aprīlī ar lielu balsu vairākumu pilnvaroja toreizējo premjerministru Aleksi Cipru, kas pārstāvēja galēji kreiso partiju SYRIZA, pieprasīt no Vācijas reparācijas par Otrajā pasaules karā nodarītajiem zaudējumiem.
Pamatojoties uz šo parlamenta lēmumu, Atēnas tā paša gada jūnijā nosūtīja Berlīnei attiecīgu notu, taču tajā ietverto prasību uzsākt sarunas šajā jautājumā Vācija noraidīja jau nākamajā dienā.
Pašreizējā konservatīvā Grieķijas valdība, kuru vada premjerministrs Kirjaks Micotakis, 2020. gada janvārī atkārtoti apstiprināja, ka reparāciju jautājums joprojām ir atklāts.
Grieķijas parlamenta komisija konstatējusi, ka Vācijai par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem zaudējumiem pienāktos samaksāt 289 miljardus eiro.
Starp nodarītajiem zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu pieprasa Atēnas, ir arī "aizdevums", kuru 1942. gadā Grieķijas banka piespiedu kārtā piešķīra nacistiskajai Vācijai. Tā dēvētais okupācijas aizdevums, kas tika izmantots nacistiskās Vācijas karadarbības finansēšanai Ziemeļāfrikā, pārrēķinot šodienas valūtā pārsniedz 30 miljardus eiro.
Otrajā pasaules karā gāja bojā 300 000 grieķu, un Grieķija aplēsusi, ka privātpersonu prasības par karā gūtajiem ievainojumiem un karā mirušajiem varētu sasniegt 107 miljardus eiro.
Vācija ir vairākkārt atvainojusies Atēnām par kara noziegumiem, bet turas pie nostājas, ka visi reparāciju jautājumi ir atrisināti jau pirms vairāk nekā pusgadsimta. 1960. gadā Grieķija parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru toreizējā Rietumvācija piekrita izmaksāt Atēnām 115 miljonus vācu marku lielu kompensāciju.
Berlīne apgalvo, ka visas prasības pilnībā nokārtotas 1990. gadā ar tā dēvēto divi plus četri līgumu, kuru pirms Vācijas atkalapvienošanās parakstīja toreizējā Rietumvācija un Austrumvācija, kā arī bijušās okupācijas varas – ASV, Lielbritānija, Francija un PSRS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!