Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 5. aprīlī, parakstījis likumu, kas ļauj viņam valsts galvas amatu ieņemt vēl uz diviem sešus gadus ilgiem pilnvaru termiņiem, paliekot līdzšinējā krēslā līdz 2036. gadam.
68 gadus vecais Kremļa saimnieks, kas pie varas atrodas jau ilgāk nekā divas desmitgades, pērn ierosināja izdarīt grozījumus konstitūcijā, kurā cita starpā tika iekļauta norma, kas paredz prezidenta pilnvaru termiņa ierobežojumus uz viņu neattiecināt.
Šie konstitūcijas grozījumi pēc tam tika apstiprināti tautas balsošanā, kuru opozīcija atzinusi par absolūtu farsu.
Attiecīgu likumprojektu, kas ļaus Putinam pēc pašreizējā pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā startēt uz vēl vienu, Krievijas parlaments apstiprināja martā.
Pirmo reizi par prezidentu Putins tika ievēlēts 2000. gadā. Viņš aizvadīja šajā amatā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.
2008. gadā, veicot tā dēvēto rokādi, Putins kļuva par premjerministru, šajā amatā nomainot savu līdzgaitnieku Dmitriju Medvedevu, kurš savukārt iesēdās Kremlī.
Opozīcija norāda, ka "rokādes" mērķis bija faktiskos varas grožus saglabāt Putina rokās, un, kā jau tika prognozēts, 2012. gadā Putins atkal atgriezās prezidenta krēslā.
Taču starplaikā tika veikti konstitūcijas grozījumi, kas iepriekš četrus gadus ilgo prezidenta pilnvaru termiņu pagarināja līdz sešiem gadiem.
2018. gadā Putins tika ievēlēts uz vēl vienu sešus gadus ilgu termiņu.
Tagad parakstītais likums, kā uzsver Putina oponenti, ļaus viņam Kremlī palikt "uz mūžu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!