Krievijas militārās aktivitātes pie Ukrainas tradicionāli pastiprinās katru pavasari, taču šoreiz tas nav kā parasti. Par to liecina kaut vai augsta līmeņa valstu vadītāju sazināšanās. Gan ASV prezidents Džo Baidens un citas augstas amerikāņu amatpersonas, gan NATO vadītājs Jens Stoltenbergs ir kontaktējies ar Ukrainas amatpersonām un paudis atbalstu. ASV un britu izlūklidmašīnas veic lidojumus virs Ukrainas un Melnās jūras pie okupētās Krimas, lai ievāktu datus un signalizētu par atbalstu Kijevai.
Arī pārvietoto spēku apmēri pie Ukrainas robežām un Krimas ir neierasti lieli – pat lielāki nekā 2015. gadā, kad notika smagas kaujas par Ukrainas pilsētu Debaļcevi, liecina neatkarīgā grupas "Conflict Intelligence Team" (CIT) aplēses. Spēku un tehnikas apjoms, kā arī tās veids ļaujot veikt masīvu uzbrukuma operāciju. Vienlaikus tiek fiksēti regulāri pamiera pārkāpumi karadarbības zonā un ik dienu iet bojā Ukrainas aizstāvji.
Vērotāji situāciju raksturo kā nopietnu, tomēr nesteidz apgalvot, ka tā liecina par neizbēgamu karu, kaut pie tādas spriedzes un spēku koncentrēšanas situācija var neplānoti kļūt nekontrolējama. Izskan viedokļi, ka Krievija tā izdara spiedienu uz Ukrainu. Viens no argumentiem, ka patiess iebrukums nav plānots, ir atklātība, ar kādu notiek spēku pārvietošana un koncentrēšana, – no militāro operāciju perspektīvas ir zudis jebkāds pārsteiguma elements, kas dod laiku pretiniekam sagatavoties. Bet, kas no tā iznāks, droši apgalvot nevar neviens.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
