Ukraina apsver iespēju apbruņoties ar kodolieročiem, ja netiks uzņemta NATO, ceturtdien paziņojis Ukrainas vēstnieks Vācijā.
"Vai nu mēs esam daļa no tādas alianses kā NATO un šādā veidā piedalāmies Eiropas stiprināšanā (..), vai mums paliek otra iespēja, kas ir apbruņot sevi," intervijā radio "Deutschlandfunk" sacīja vēstnieks Andrijs Meļņiks.
Tādā gadījumā Kijeva droši vien apsvērtu arī savu statusu attiecībā uz kodolieročiem, sacīja vēstnieks. "Kā citādi mēs varam garantēt savu drošību?" viņš piebilda.
1994. gadā Kijeva atteicās no pasaulē trešā lielākā kodolieroču arsenāla, kas bija saglabājies no Padomju Savienības laikiem, un visas kodolgalviņas tika pārvestas uz Krieviju. Apmaiņā pret to ASV, Lielbritānija un Krievija solīja respektēt Ukrainas robežas.
Ukraina dalībai NATO pieteicās jau 2008. gadā un tagad mudina rietumvalstis sniegt praktisku atbalstu, Kijevai cenšoties nepieļaut vēl vienu Maskavas agresiju. Taču maz ticams, ka Ukraina iestāsies NATO tuvākajā nākotnē.
Ukraina bažījas, ka Krievija organizē jaunu krīzi, lai novērstu tautas uzmanību uz ārvalstu ienaidnieku pirms parlamenta vēlēšanām septembrī un novērstu sabiedrības uzmanību no iekšpolitikas problēmām, tostarp no opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija likteņa.
Ziņas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām pēdējā laikā ir izraisījušas arī starptautisku satraukumu.
Meļņiks intervijā runāja par īstu gatavošanos jaunam militāram uzbrukumam Ukrainai, norādot, ka arī Berlīnei tas būtu jāuztver nopietni.
Kremlis nav noliedzis karavīru pārvietošanu, bet uzsvēris, ka Krievija nevienu neapdraudot. Maskava apgalvo, ka tikai reaģē uz Kijevas provokācijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
