Lielbritānija ceturtdien paziņoja, ka izsaukusi Krievijas vēstnieku, lai paustu nopietnas bažas par atkārtoti notikušajām Maskavas naidīgajām aktivitātēm. Savukārt Polija izraidījusi trīs Krievijas diplomātus.
Kā norādīja Ārlietu ministrija, runa ir par "kiberuzbrukumiem, iejaukšanos demokrātiskajā procesā un militāro spēku koncentrāciju līdzās Ukrainai un nelikumīgi anektētajā Krimā".
Vēstnieks izsaukts tajā pat dienā, kad ASV paziņoja par jaunām sankcijām un desmit Krievijas diplomātu izraidīšanu, Vašingtonai šādi atbildot uz Kremļa iejaukšanos ASV vēlēšanās, plašo kiberuzbrukumu un citām naidīgām aktivitātēm.
Lielbritānijas valdība norādīja, ka tā "skaidri apliecinājusi Apvienotās Karalistes atbalstu soļiem, par kuriem paziņojis [ASV] prezidents [Džo] Baidens", kad Krievijas vēstnieks izsaukts tikties ar pastāvīgo ārlietu ministra vietnieku Filipu Bārtonu.
Viņš paudis Lielbritānijas pārliecību, ka Krievijas izlūkdienests stāv aiz hakeru uzbrukuma ASV IT uzņēmumam "SolarWinds", kas tiek dēvēts par pašu bīstamāko kiberuzbrukumu Savienoto Valstu vēsturē.
Bārtons arī apliecinājis Lielbritānijas satraukumu par Krievijas armijas koncentrēšanu līdzās Ukrainas robežai un anektētajā Krimā.
"Šīs aktivitātes ir draudīgas un destabilizējošas," norādīja Bārtons. "Krievijai jāizbeidz savas provokācijas un jāveic spriedzes deeskalācija atbilstoši savām starptautiskajām saistībām."
Savukārt Polija ceturtdien trīs Krievijas diplomātus pasludinājusi par nevēlamām personām un izteikusi solidaritāti ar ASV spertajiem soļiem pret Krieviju, pavēstīja Polijas Ārlietu ministrija.
Trīs Krievijas vēstniecībā Varšavā strādājošie diplomāti tiek izraidīti sakarā ar sava diplomātiskā statusa nosacījumu pārkāpšanu un darbībām, kas kaitīgas Polijai, teikts ministrijas paziņojumā.
Ministrija arī pavēstīja, ka izsaka "pilnīgu solidaritāti" ar ASV ceturtdien spertajiem soļiem pret Krieviju, nosakot Maskavai jaunas sankcijas un izraidot diplomātus.
"Sabiedroto kopīgi pieņemti lēmumi ir visatbilstošākā atbilde uz Krievijas naidīgajām darbībām," pavēstīja ministrija.
Jau ziņots, ka sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.
ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.
Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.
Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.
"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.
Sankcijas noteiktas pret 16 fiziskajām un 16 juridiskajām personām. Sankciju sarakstā iekļautas sešas Krievijas tehnoloģiju kompānijas, kuras sniedz atbalstu Krievijas specdienestiem, kas sarīkoja hakeru uzbrukumu uzņēmumam "SolarWinds", kas tiek dēvēts par pašu bīstamāko kiberuzbrukumu ASV vēsturē.
Sankcijas noteiktas arī četrām specdienestu uzturētām propagandas vietnēm, kas tiek uzdotas par medijiem - "SouthFront", "NewsFront", "Strategic Culture Foundation" (SCF) un "InfoRos".
Sankcijas arī ir atbilde uz "ļaunprātīgajām kiberaktivitātēm pret ASV un sabiedrotajiem un partneriem, kā arī Krievijas vēršanos ārpus tās robežām pret disidentiem un žurnālistiem un ASV nacionālajai drošībai svarīgo valstu drošības graušanu".
Turklāt Finanšu ministrija kopā ar Eiropas Savienību, Austrāliju, Lielbritāniju un Kanādu nosaka sankcijas astoņām privātpersonām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krimas okupāciju.
Tāpat ASV bankām būs aizliegts tirgot Krievijas valsts parāda obligācijas. ASV Finanšu ministrija izdevusi direktīvu, kas aizliedz finanšu organizācijām piedalīties rubļu vai nerubļu obligāciju izvietošanā sākotnējā tirgū. Kā vēstīja ASV mediji, tas attiecas uz obligācijām, kuras pēc 2021.gada 14.jūnija izdos Krievijas centrālā banka, Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija.
ASV Finanšu ministrijas direktīva ļauj ASV valdībai nepieciešamības gadījumā attiecināt sankcijas arī uz Krievijas valsts parādu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
