Foto: AFP/Scanpix/LETA
Līdz ar pagājušajā nedēļā izskanējušo Raula Kastro paziņojumu par atkāpšanos no Kubas Komunistiskās partijas līdera amata noslēgusies ir vesela Karību jūras reģiona valsts politiskā ēra. Pirmoreiz kopš 1959. gadā notikušās revolūcijas persona ar uzvārdu Kastro vairs neieņems kādu no ietekmīgākajiem amatiem Kubas valdībā.

Kastro uzvārda pāreja no Kubas politikas ikdienas uz arhīvu plauktiem pagaidām nenozīmē, ka līdzīgs liktenis tuvākajā laikā sagaida arī komunisma rāmjus, kuru robežās kubieši pavadījuši pēdējos 62 gadus. Taču neskaidrību un jautājumu par valsts nākotni netrūkst.

Problēmu ēnā

Kubas Komunistisko partiju veido 700 000 aktīvistu, un valsts konstitūcijā tai uzdots vadīt nācijas un sabiedrības lietas. Fidels Kastro, kurš vadīja revolūciju, kurai pateicoties 1959. gadā tika gāzts Fulhensio Batistas režīms, oficiāli kļuva par partijas vadītāju 1965. gadā, aptuveni četrus gadus pēc tam, kad pieņēma sociālismu. Fidels bija valsts neapšaubāmais līderis līdz saslimšanai 2006. gadā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!