Prezidenta "pēdējais elpas vilciens bija kaujas laukā, aizstāvot suverēno nāciju", teikts armijas paziņojumā.
Ziņas par Debja nāvi izskanējušas neilgi pēc vēlēšanām, kuru provizoriskie rezultāti 11. aprīlī liecināja par viņa uzvaru ar 80% balsu, kas nozīmē palikšanu amatā uz sesto termiņu.
68 gadus vecais Debijs ir viens no ilgāk pie varas esošajiem Āfrikas līderiem. Pie varas viņš nāca bruņotas sacelšanās laikā 1990. gadā.
Turpmākos 18 mēnešus valsti pārvaldīšot militārā padome, valdība un parlaments ir atlaisti, valsts slēgusi robežas un ir izziņota komandantstunda. Savukārt militāro padomi vadīs 37 gadus vecais prezidenta dēls Mahamats Idriss Debijs Itno, kurš ir ģenerālis.
Pēc 18 mēnešu pārejas perioda tiks sarīkotas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, sola ģenerāļi.
Nedēļas nogalē prezidents devās apciemot karavīrus uz karadarbības zonu Lībijas robežas tuvumā, kur armija cīnās ar bruņotiem nemierniekiem.
Vēlēšanu dienā nemiernieku grupa FACT uzbruka robežpunktam uz Lībijas un Čadas robežas un sāka virzību uz galvaspilsētu. Sestdien notika jaunākās nemiernieku sadursmes ar armiju, kura paziņoja par 300 kaujinieku nogalināšanu un 150 sagūstīšanu.
Čadas galvaspilsēta Ndžamena jau iepriekš ir piedzīvojusi kaujinieku uzbrukumus, tāpēc ziņas par sadursmēm pilsētā izraisīja paniku. Pirmdien vecāki izņēma savus bērnus no skolām un dažu ārvalstu vēstniecību darbinieki devās prom. Pie galvenajiem ceļiem ir izvietoti tanki.
Debijs ilgstoši bija Francijas un citu lielvalstu sabiedrotais. Pēdējā laikā pieaugusi neapmierinātība par to, kā viņš pārvalda Čadas naftas resursus.