Viņi pirmām kārtām atsaukušies uz Izraēlā apkopoto datu bāzi, kurā pieejama medicīniskā informācija par visiem iedzīvotājiem 30 gadu garumā, kā arī attīstītu vietējo klīniku tīklu, kas ļautu nodrošināt raitu un efektīvu vakcināciju, turklāt norādījuši, ka Izraēla ir pietiekami neliela, tomēr arī ne pārāk maza valsts šādam nolūkam.
Netanjahu šo jautājumu apspriedis ar kompānijas vadītāju vairāk nekā 30 telefonsarunās, kurās piedalījies arī Dermers, un bijušajam vēstniekam ar Burlu bijušas arī atsevišķas sarunas.
"Pfizer" pārstāvji savukārt norādījuši, ka arī Igaunija atbilst minētajiem kritērijiem, bet tad Netanjahu un Dermers izspēlējuši divus galvenos trumpjus - Izraēlas īpašo pieredzi darbā ar ārkārtējām situācijām, kas palīdzētu tikt galā ar jebkādiem vakcinācijas kampaņas gaitā iespējamiem pavērsieniem, kā arī tās demogrāfisko daudzveidību, raksta avīze.
"Mums te ir iedzīvotāji, kas nākuši no simts dažādām valstīm. Gadījumā, ja tiks novērotas negatīvas reakcijas uz šo vakcīnu, mums būs pieejama plaša un precīza medicīniskā informācija par iespējamo saistību starp konkrētā cilvēka etnisko izcelsmi un vakcīnas iedarbību, ja tāda vispār pastāvētu."
Kā izdevumam pastāstījuši ar šīm sarunām saistīti avoti, tieši demogrāfiskā daudzveidība kļuvusi par izšķirošo argumentu, kas pārliecinājis Burlu ieteikt "Pfizer" valdei izraudzīt Izraēlu kā pirmo valsti plaša mēroga vakcinācijai.
Burla savukārt atzinis, ka uz viņu lielu iespaidu atstājis tas, cik enerģiski Netanjahu iestājies par vakcīnu iegādi, pat uzstādams, lai telefonsarunām pievienojas abu pušu juristi, tādējādi novēršot iespējamās juridiska rakstura aizķeršanās.
Izraēlas amatpersonas uzsvērušas, ka valdības darījums ar "Pfizer" neparedz izpaust kompānijai personīgu medicīnisko informāciju par potētajiem pilsoņiem un "Pfizer" saņems tikai vispārīgus datus par vakcīnas saņēmējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
