Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam paudis nopietnas bažas par cietumā ieslodzītā Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija veselības stāvokli, pavēstīja Makrona birojs.
Sarunā ar Putinu Makrons sacījis, ka ir "dziļi satraukts" par piektdien badastreiku pārtraukušā Navaļnija veselību un viņa "pamattiesību ievērošanu", teikts paziņojumā.
Sarunas gaitā Makrons arī paudis atbalstu Francijas Eiropas "partnervalstīm", pēc tam kad Krievija izraidījusi vienu Itālijas un 20 Čehijas diplomātus, norādīja Makrona birojs.
Francijas prezidents arī mudinājis Krievijas kolēģi "mazināt spriedzi ar Ukrainu , konkrēti veicot karaspēka un smagā bruņojuma atvilkšanu no robežas, no jauna skaidri apstiprinot pamieru un pārliecinošā formā atsākot dialogu".
Pirmdien Vācija nosodīja Krievijas prokuratūras rīkojumu apturēt visas Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonda (FBK) un tā reģionālā tīkla aktivitātes.
Fonds jau iepriekš bija pasludināts par "ārvalstu aģentu".
Navaļnijam pagājušā gada 20. augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.
22. augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite". 2. septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.
Navaļnijs uzskata, ka aiz viņa indēšanas stāv Kremlis, kas to vairākkārt noliedzis.
Pēc atgriešanās no Vācijas Navaļņijs 17. janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā.
2. februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā.
Pret Navaļniju, viņa līdzgaitniekiem un ar viņu saistītajām organizācijām regulāri tiek veikti reidi.