Ukraina karavīrs
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) operāciju mērķis 2014. un 2015. gadā Čehijā un Bulgārijā, pēc visa spriežot, bija Ukrainas aizsardzības spēju vājināšana, radot šķēršļus ieroču un munīcijas piegādēm uz šo valsti, konstatēts pētījumā, ko veicis starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas projekts "Bellingcat" kopā ar Krievijas izdevumu "The Insider", Vācijas "Der Spiegel" un Čehijas "Respekt".

2014. gada sprādzieni munīcijas noliktavā Vrbeticē, Čehijā, mēģinājums ar kādu nezināmu toksīnu, iespējams, "Novičok", nogalināt Bulgārijas ieroču tirgotāju Emilianu Gebrevu, kā arī 2015. gada sprādzieni Bulgārijas munīcijas noliktavās ir savstarpēji saistīti, un tie bija GRU operācijas daļa, lai Ukrainai apgrūtinātu iespējas iegūt karam Donbasā nepieciešamo bruņojumu, secinājis "Bellingcat", balstoties tā rīcībā esošajās liecībās.

Operācijas veikuši armijas daļas "29155" virsnieki, arī Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, kas kļuva pazīstami pēc Sergeja un Jūlijas Skripaļu saindēšanas Solsberijā, Lielbritānijā.

Čepiga un Miškins Eiropā ceļoja ar pasēm, kas bija izdotas uz Ruslana Boširova un Aleksandra Petrova vārdiem.

Gebrevs, kā norāda "Bellingcat", bijis viens no galvenajiem munīcijas piegādātājiem Ukrainai.

Gebreva uzņēmums EMSO 2014. un 2015. gadā Ukrainai lielā daudzumā piegādājis 120-152 mm kalibru munīciju.

Kā skaidrojis pats Gebrevs, noliktavā Vrbeticē glabātā munīcija nav bijusi domāta Ukrainai.

Kā kļuvis zināms "Bellingcat", Čehijas uzņēmuma, kas pārvaldījis noliktavu, direktors 2014. gada oktobra sākumā pieprasījis izvest EMSO nopirkto munīciju.

Uzņēmumā arī apstiprināja, ka šo munīciju gribējusi nopirkt kāda trešā puse, iespējams, GRU līdzstrādnieki.

Kā spriežams pēc sarakstes, Gebrevs nav grasījies izvest munīciju no Čehijas noliktavas un attiecīgi nav gatavojis to nodot Ukrainai.

Tomēr GRU to varēja nezināt un nolēma munīciju uzspridzināt.

Pēc visa spriežot, ticis plānots atliktais sprādziens, tomēr munīcija uzsprāgusi jau 2014. gadas 16. oktobrī, iespējams, noliktavas darbinieku darbību rezultātā. Sprādzienā dzīvību zaudēja divi cilvēki.

Tā paša gada decembrī Vrbeticē notika vēl viens sprādziens, tomēr šajā reizē upuru nebija.

"Bellingcat" atklājis arī jaunas detaļas par GRU darbinieku mēģinājumu 2015. gada pavasarī nogalināt Gebrevu.

Daži šīs operācijas virsnieki jau iepriekš piedalījās operācijā Čehijā.

Viņu vidū ir pulkvedis Aleksejs Kapinoss, kas, izmantojot diplomātisko aizsegu, 25. aprīlī atlidojis uz Salonikiem, Grieķijā, bet atpakaļ ar reisu no Salonikiem nav devies un atgriezies Maskavā savādāk.

"Bellingcat" pagaidām nav noskaidrojis, vai viņš iebrauca Bulgārijā.

Domājams, tieši viņš varēja nogādāt toksīnu, ar kuru 28. aprīlī tika saindēts Gebrevs un divi viņa darbinieki. Viņi visi pēc saindēšanas izdzīvoja.

Tajā pat laikā Bulgārijā bija arī citi GRU darbinieki.

Čehija šomēnes apsūdzēja Krievijas izlūkdienesta aģentus pirms sešiem gadiem Vrbeticē notikušo sprādzienu sarīkošanā. Apsūdzībām sekoja Krievijas diplomātu izraidīšana, uz ko Krievija atbildēja ar Čehijas diplomātu izraidīšanu.

Tikmēr "Bellingcat" noskaidrojis, ka munīcijas noliktavas spridzināšanas operāciju 2014.gadā Čehijā vadījis Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) ģenerālis Andrejs Averjanovs un ka kopumā tajā bijuši iesaistīti vismaz seši cilvēki.

Čehija jau izsludinājusi meklēšanā GRU aģentus Aleksandru Miškinu un Anatoliju Čepigu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!