Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā britu laikrakstam "Financial Times" izteicies par labu tam, lai tiktu pārskatītas Minskas vienošanās par Donbasa bruņotā konflikta noregulējumu, un "Normandijas formāta" dalībnieku sastāva paplašināšanu, iesaistot ASV, Kanādu un Lielbritāniju.
Šobrīd "Normandijas četrinieka" dalībnieki ir Ukraina, Vācija, Francija un Krievija.
Minskas vienošanās ir jāpārskata, "lai darītu galu karam Ukrainā", uzskata Zelenskis.
"Šobrīd es piedalos procesā, kas tika izstrādāts pirms manis. Minskas procesam šajā situācijā jābūt elastīgākam. Tam ir jākalpo šodienas mērķiem, nevis pagātnes," sacīja prezidents.
"Ir divi varianti - mēs varam mainīt Minskas formātu, koriģēt to, vai arī mēs varam izmantot kādu citu formātu. Ātrumam ir nozīme. Šī procesa ātrumam ir nozīme, jo mēs zaudējam cilvēkus katru dienu."
Zelenskis arī norādīja, ka gribētu tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nepiekrīt Krievijas līdera priekšlikumam, ka vispirms būtu jārisina sarunas ar Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonu, kas šobrīd neatrodas Ukrainas centrālās valdības kontrolē, pārstāvjiem.
"Es negrasos runāt ar teroristiem, un manā vietā tas vienkārši nav iespējams," uzsvēra Zelenskis.
Tas, ka no Ukrainas robežām atvilkts tur pēdējā laikā sakoncentrētais Krievijas karaspēks, "ir maza Kijevas un tās sabiedroto uzvara", norādīja prezidents.
Vienlaikus viņš atzina, ka situācija saglabājas bīstama.
"Eksistē pastāvīgi draudi, jo mums Donbasā ir karš, bet Krievijas armija, kā mēs visi to zinām, ir ļoti spēcīga. Un mums tā pastāvīgi ir uz mūsu robežām. Un šis konkrētais gadījums - tas ir psiholoģiskā spiediena gadījums. Mēs esam gatavi nepatīkamiem pārsteigumiem. Mēs centīsimies no tiem izvairīties. Mūsu karaspēks ir ļoti stiprs, mēs esam gatavi savaldīt jebkurus agresijas draudus," uzsvēra prezidents.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši arī plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Kādēļ Krievija tagad savilkusi karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidrs. Iespējams, Krievija vēlas pārbaudīt, cik lielu atbalstu jaunā ASV administrācija ir gatava sniegt Ukrainai vai arī vēlas ar jaunu krīzi novērst tautas uzmanību no iekšpolitikas problēmām pirms parlamenta vēlēšanām septembrī. Bet iespējams arī, ka Krievija plāno lielu ofensīvu kopā ar Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā, kas būtu visbīstamākais scenārijs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
