Grupa atvaļinātu ģenerāļu parakstījuši atklātu vēstuli Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, brīdinot par iespējamo "pilsoņkaru," ja varasiestādes beidzot nevērsīsies pret islāmistu, anarhistu un tā dēvēto antirasistu darbību.
Vēstuli, ka pagājušajā nedēļā publicēta labēji orientētajā žurnālā "Valeurs Actuelles", parakstījušas arī aktīvajā dienestā esošas militārpersonas, un valdība piedraudējusi, ka tās tikšot sodītas.
Atvaļinātie ģenerāļi brīdina, ka "laksistu" piekoptā politika novedīs pie haosa, kas prasīs "mūsu aktīvā dienestā esošo biedru iejaukšanos, uzņemos riskanto misiju aizsargāt mūsu civilizācijas vērtības".
Laksisms ir tāda Romas katoļu teoloģijas doktrīna, kuras piekritēji uzskata, ka morālu šaubu gadījumā vienmēr jāseko liberālākajai izvēlei.
Norādot uz pamatā imigrantu apdzīvotajiem daudzstāvu apbūves rajoniem, kas ieskauj lielākās Francijas pilsētas, ģenerāļi raksta, ka nespēja pretoties "priekšpilsētu ordām, kas nicina mūsu valsti, tās tradīcijas un tās kultūru" novedīs pie "pilsoņkara" un tūkstošiem cilvēku bojāejas.
Valdība līdz ar kreisajām partijām kategoriski nosodījusi vēstuli, kas publicēta, apritot 60. gadskārtai kopš neveiksmīgā valsts apvērsuma, kuru organizēja franču ģenerāļi, kas iestājās pret neatkarības piešķiršanu Alžīrijai.
"Tā ir nepieņemama rīcība," pirmdien paziņoja aizsardzības ministre Floransa Parlī, piebilstot, ka aktīvā dienestā esošās militārpersonas, kas, parakstot vēstuli, pārkāpušas likumu par politiskās neitralitātes ievērošanu, tiks sodītas.
"Protams, tam būs sekas," sarunā ar radiostaciju "France Info" uzsvēra Parlī, piebilstot, ka jau devusi rīkojumu armijas štāba priekšniekam disciplināri sodīt vēstules parakstītājus.
Skandāls izcēlies brīdī, kad pamazām jau sākas kampaņa pirms 2022. gadā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kurās jautājumi par imigrāciju un drošību, domājams, ieņems svarīgu vietu.
Saskaņā ar Francijas Sabiedriskās domas institūta (IFOP) veikto aptauju, kuras rezultāti publicēti nedēļrakstā "Journal du Dimanche", drošība un cīņa pret terorismu ir starp vēlētāju augstākajām prioritātēm, jo tos atkal satraucis kārtējais islāma ekstrēmistu vardarbības vilnis, tostarp oktobrī notikusī skolotāja slepkavība, jo viņš bija atļāvies skolēniem demonstrēt karikatūras par pravieti Muhamedu.
Galēji labējās partijas Nacionālā apvienība līdere Marina Lepēna, kas, domājams, tāpat kā 2017. gadā, prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā būs Makrona sāncense, jau paziņojusi, ka saprot atvaļināto ģenerāļu jūtas, un aicinājusi viņus iesaistīties savā kampaņā.
"Es jūs uzaicinu mums pievienoties gaidāmajā kaujā, kas ir kauja par Franciju," atbildē uz ģenerāļu vēstuli, kas arī publicēta "Valeurs Actuelles", raksta Lepēna.
Tikmēr kreisi orientētais laikraksts "Liberation" Lepēnas atbildi jau nosaucis par "aicinājumu uz dumpi".
Otrdien sarunā ar "France Info" Lepēna atzina, ka viņa piekrīt ģenerāļu sniegtajai diagnozei par problēmām, kas nomoka valsti - "bezlikumības zonas, noziedzība, naids pašiem pret sevi un patriotisma noraidīšana no līderu puses" -, taču tās risināmas vienīgi politiskā ceļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
