50 gadus vecā politiķe pavēstījusi, ka DUP vadītājas amatu, kuru viņa ieņēmusi piecus gadus, pametīs 28. maijā, bet provinces premjeres krēslu jūnija beigās.
Ar paziņojumu viņa nākusi klajā dienu pēc tam, kad 75% reģionālā parlamenta deputātu, kas pārstāv DUP, parakstīja neuzticības balsojuma pieprasījumu, jo ir neapmierināti ar Fosteres lomu breksita sarunās.
Daļa partijas biedru pauž neapmierinātību arī ar Fosteres pārmērīgo liberālismu, kas nepiedien DUP, kura pazīstama kā viena no sociāli viskonservatīvākajām Lielbritānijas partijām.
"Esmu pūlējusies novirzīt partiju un Ziemeļīriju no šķelšanās un uzvest uz labāka ceļa," teikts Fosteres izplatītajā paziņojumā.
Ziemeļīrija aprīļa sākumā pieredzēja nekārtības, kas protestantu apdzīvotajās apkaimēs ilga vairāk nekā nedēļu un kuru laikā ievainoti tika 88 policisti.
Nekārtības izraisīja unionistu neapmierinātība ar pēcbreksita izkārtojumu, kas paredz ieviest muitas robežu starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas ar Īriju.
Daudzi unionisti ir pārliecināti, ka tas galu galā novedīs pie Ziemeļīrijas atšķelšanas no Apvienotās Karalistes un apvienošanas ar Īriju.
Vietējie mediji ziņo, ka dumpi DUP rindās izraisījis Fosteres lēmums nosūtīt partijas pārstāvi uz sarunām ar īru amatpersonām, kuras, pēc partijas biedru vairākuma pārliecības, breksita dēļ pienāktos boikotēt.
Iepriekšējā Lielbritānijas valdība bija atkarīga no DUP atbalsta, un tas deva Ziemeļīrijas unionistiem iespējas bloķēt breksita vienošanos, kas paredzēja īpašus noteikumus Ziemeļīrijai.
Taču šī situācija mainījās un DUP zaudēja savu ietekmi, kad toriji pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona vadībā guva pārliecinošu uzvaru 2019. gada decembrī notikušajās vēlēšanās.