Lai gan tiesa apstiprināja vēl divas kandidatūras, faktiski nav nekādu šaubu, ka Asads paliks prezidenta amatā uz ceturto pilnvaru termiņu, viņa valdīšanas periodam pārsniedzot jau divas desmitgades.
Asads prezidenta amatā atrodas kopš 2000. gada, kad viņš valsts galvas krēslā nomainīja savu tēvu, kurš savukārt pie varas nonāca 1970. gadā valsts apvērsuma ceļā.
Lai gan kopš 2011. gada Sīrijā plosās pilsoņkarš, Asada valdībai izdevies atgūt kontroli pār valsts teritorijas lielāko daļu.
Kandidēt vēlēšanās ļauts tikai tiem, kas Sīrijā bez pārtraukuma nodzīvojuši vismaz pēdējos desmit gadus, un tādējādi tajās liegts startēt trimdā esošajiem opozīcijas līderiem.
Savukārt pašā Sīrijā daudzus no aktīvistiem, kas pauduši šaubas par vēlēšanu leģitimitāti, varasiestādes ir apcietinājušas.
ASV un opozīcija vēlēšanas nosaukušas par farsu, kura mērķis ir nostiprināt Asada autoritāro režīmu.
Arī ANO augstākās amatpersonas atzinušas, ka vēlēšanas ir pretrunā ar Drošības padomes rezolūcijām, kuras aicina uzsākt politisko procesu, kas pieliktu punktu pilsoņkaram, izstrādāt jaunu konstitūciju un organizēt ANO uzraudzībā vēlēšanas, kuras atbilstu "augstākajiem caurskatāmības un atbildības standartiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
