Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidenti paraksta deklarāciju par atbalstu demokrātijas centieniem  (222)

Kā ziņots, par godu konstitūcijas 230. gadadienai, kas Polijā tiek atzīmēti kā nacionāli svētki, Varšavā pirmdien tiekas Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Latvijas prezidents Egils Levits, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Polijas prezidents Andžejs Duda.

Ar parakstīto deklarāciju prezidenti apņēmušies "atbalstīt reģiona attīstību, balstoties tādās demokrātijas pamatvērtībās kā pilsoņu brīvība, valstu suverenitāte, demokrātija, likuma vara, līdztiesība un solidaritātes principi," vēsta Lietuvas prezidenta kanceleja.

Deklarācijā arī uzsvērts, ka "Eiropas apvienošanās jāatstāj atvērta visām valstīm un nācijām, kam ir kopīgas augstāk minētās vērtības".

Valstu galvas atkārtoti apliecinājuši atbalstu tām reģiona valstīm, kuru pilsoņi tiecas pēc brīvības, demokrātijas un cilvēktiesībām.

"Mēs esam pārliecināti, ka mums visiem nāciju solidaritāte ir viens no miera, stabilitātes, attīstības, labklājības un atdzimšanas stūrakmeņiem," teikts dokumentā.

Cita starpā deklarācijā uzsvērts, cik liela nozīme 1791. gada konstitūcijai ir Polijas un Lietuvas valstīm, to kopīgajai vēsturei un savstarpējām attiecībām.

Prezidenti arī norādījuši uz "īpašo nozīmi", kāda Polijas konstitūcijai bijusi Eiropas politiskās domas attīstībā, jo tā bijusi "pirmais pamatlikums mūsu kontinentā un otrais pasaulē".

"3. maija konstitūcija (..) ir Eiropas politiskā, sociālā un kultūras mantojuma sastāvdaļa," uzsvēris Lietuvas prezidents Nausēda. "Polijas-Lietuvas Ūnija parādīja Eiropas vienotības ceļu un ievērojami apsteidza savu laiku."

Deklarācijas parakstīšanas ceremonija notika Varšavas karaļpils pagalmā.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Latvijas Valsts prezidents pateicās par ceremoniju, kas piecām iesaistītajām valstīm iespēju atcerēties konstitucionālisma pirmsākumus, informēja prezidenta kancelejā. "Visās mūsu valstīs konstitucionālās iekārtas sākās ar 1791. gada 3. maija konstitūciju, kas bija pirmā modernā Eiropas konstitūcija. Šis ir paliekošs mūsu reģiona ieguldījums tiesiskas valsts veidošanā Eiropā," sacīja Levits.

Valsts prezidents sacīja, ka saredz Eiropu un tās politisko filozofiju caur divu pakāpju vērtību sistēmu. "Ir pamatvērtības, kas mums visiem ir vienādas, - demokrātija, tiesiska valsts, brīvība –, un ir šo vērtību izkārtojums un specifiskais skatījums uz pasauli, kas valstīm ir dažāds, ņemot vērā mūsu nacionālo mantojumu, kultūru, valodu, pieredzi. Mums ir tiesības uz šo specifisko skatījumu, jo tas ir demokrātijas, tiesiskas valsts, solidaritātes ietvaros," uzsvēra Levits.

Runājot par aktuālajiem Eiropas nākotnes jautājumiem, viņš pieminēja arī konkrētus projektus. Valsts prezidents izcēla stratēģisku Eiropas Atveseļošanās fonda darbības nepieciešamību. "Mums šobrīd ir iespēja ieguldīt gudri tādā veidā, lai mēs pēc 5-10 gadiem būtu panākuši kvalitatīvu lēcienu gan digitālajā, gan zaļajā ekonomikā, gan sociālās nevienlīdzības mazināšanā," sacīja Levits.

Viņš arī aicināja neaizmirst par Ukrainas un Baltkrievijas likteni. "Arī Ukraina ietilpst šajā konstitucionālajā telpā, ko mēs šodien atzīmējam. Ukraiņu tauta atbalsta tieši tās pašas vērtības, ko mēs – valstis, kuras ir ES un NATO. Tā ir mūsu kopējā solidārā atbildība - dot savu palīdzību un būt solidāriem ar Ukrainas tautu, un tas pats attiecas uz Baltkrievijas tautu, kas šobrīd cīnās par šīm vērtībām. Mums jāpalīdz, lai mēs būtu ticami paši sev, proti, ka mēs šīs vērtības atbalstām nevis tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem," norādīja Latvijas prezidents.