Lai gan abas puses novembrī piekrita Krievijas ierosinātajam pamieram, Aivazjans norādīja, ka jautājums par kontroli pār Kalnu Karabahu joprojām nav nokārtots.
Pērnā gada 9. novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6000 cilvēku.
Vienošanās, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju, paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
"Vienīgi mierīgas sarunas var aizvest mūs līdz politiskam risinājumam, kas ievēro visu iesaistīto tiesības," pēc sarunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu sacīja Aivazjans. Viņš pauda viedokli, ka reģiona statuss būtu jānosaka etniskajiem armēņiem, kas tur dzīvo. Azerbaidžāna šādu pieeju ir vairākkārt noraidījusi.
Lavrovs norādīja, ka pamiers noturas un situācija lielā mērā ir normalizējusies, ziņo aģentūra "Interfax".
Aivazjans sacīja, ka Krievijas spēki ir garantējuši drošību, bet nosodīja Azerbaidžānu par to, ka tā nav atbrīvojusi visus gūstekņus. Azerbaidžāna savukārt noraidījusi šīs apsūdzības.
Armēnija paļaujas uz Krievijas atbalstu reģionā, kamēr Azerbaidžānu atbalsta Turcija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
