ASV, Kanāda un Norvēģija pievienojas ES militārās mobilitātes iniciatīvai  (84)

Iniciatīva, kas galvenokārt izveidota, lai nodrošinātu netraucētu militārā personāla un bruņojuma pārvietošanu pār bloka valsta robežām krīzes situācijās tiek uzskatīta par soli NATO un ES savstarpējās sadarbības uzlabošanā. Ne visas ES dalībvalstis ir NATO un otrādi.

Šo valstu pievienošanās iniciatīvai uzlabo politiskās un ekonomiskās savienības aizsardzības spējas, turklāt uzlabo militārās mobilitātes iespējas gan ES, gan aiz tās robežām.

Medijs atzīmē, ka šī ir pirmā reize, kad ārpus bloka esošas valstis piedalās kādā no bloka tā dēvētā Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvara projektiem. PESCO izveidots 2017. gadā ar mērķi padziļināt bloka dalībvalstu savstarpējo militāro sadarbību un informācijas apmaiņu, investēt militārajās tehnoloģijās un Eiropai kļūt neatkarīgākai no ASV aizsardzības jomā. Lai gan PESCO mērķis nav vienota militārā spēka izveide, vairāki prominenti Eiropas politiķi mudinājuši veidot Eiropas armiju, bet citi kritizējuši ietvaru kā lieku NATO funkciju atkārtotāju.

ES militārās mobilitātes uzlabošanai tuvāko septiņu gadu budžetā atvēlējusi 1,7 miljardus eiro. Tā ietvaros plānoti arī būtiskas infrastruktūras - tiltu, ceļu un dzelzceļu uzlabošanas darbi. Tāpat norisinās politiskās diskusijas par nepieciešamību standartizēt civilās infrastruktūras prasības ES dalībvalstīs, lai to bez papildu ieguldījumiem varētu izmantot bruņotie spēki.

PESCO ietvara politisko veidošanu savulaik paātrināja Donalda Trampa pret Eiropas sabiedrotajiem nedraudzīgā retorika, kā arī "Brexit", jo Lielbritānija asi iebilda Eiropas Savienības militārās sadarbības stiprināšanai.

Paredzams, ka iniciatīvai varētu pievienoties arī citas valstis. Tāpat ir skaidrs, ka politisko apstākļu dēļ tajā nav gaidītas Krievija, Ķīna, kā arī NATO dalībvalsts un ES kandidātvalsts Turcija, atzīmē medijs.