Karalis Zvelitini mira šī gada 12. martā 72 gadu vecumā pēc aptuveni 50 tronī pavadītajiem gadiem. Viņš slimnīcā nogādāts ar diabētu saistītu veselības problēmu dēļ. Jau pēc nāves viņa ceremoniālais premjers atklāja, ka veselības problēmas saasinājušās pēc saslimšanas ar Covid-19.
Lai gan zulu tautas karaļa tituls ir ceremoniāls un tas nenes nekādu reālu administratīvu vai varas atbildību, Zvelitini Dienvidāfrikā tika uzskatīts par ietekmīgu zulu kopienas līderi, kuru ņēma vērā arī politiķi. Kopumā 11 miljonus lielā Zulu etniskā grupa Dienvidāfrikā veido aptuveni piektdaļu no visiem valsts iedzīvotājiem.
Neskatoties uz karaliskās ģimenes simboliskumu, cīņa par troni, ietekmi un pilīm pēc karaļa nāves bijusi asa. Zvelitini bija sešas sievas un kopumā 28 bērni. Lai gan viņš pats bija vēlējis valdīšanu pēc nāves uzticēt trešajai sievai Dlamini Zulu, viņa pirmā sieva karaliene Sibondžile Dlamini negaidīti apstrīdēja amata nodošanu viņai. Lai gan Zulu kultūrā daudzsievība ir normāla prakse, viņa prasījusi sevi kā pirmo sievu atzīt par vienīgo karaļa dzīvesbiedri un attiecīgi – arī pretendentu uz valdnieces lomu.
Skandālu dēļ, kuri izvērtās jau drīz pēc karaļa nāves negaidītā Dlamini Zulu aiziešana tik drīz pēc vīra raisīja spekulācijas, ka viņu noindējuši citi karaliskās ģimenes locekļi. Ģimene to ir noliegusi.
Dlamini Zulu, kura bija arī kaimiņos esošās Svatini valsts karaļa māsa, negaidīti mira slimnīcā jau 30. aprīlī. Savukārt trešdien viņa krāšņā ceremonijā no morga Dienvidāfrikas lielākajā pilsētā Johannesburgā pavadīta uz gandrīz 500 kilometrus attālo Nangomo.
Gluži kā vīra bērēs, arī šoreiz tradicionālajā ceremonijā piedalījās savvaļas zvēru ādās tērpta zulu ceremoniālā armijas vienība, kā arī koši rotātas zulu jaunavas.
Mirusī karaliene ceturtdien, 6. maijā, guldīta zemes klēpī blakus vīram Nangomo pēc privātas bēru procesijas nelielajā pilsētā esošajā Karaliskajā Kvahetomtandajo pilī.