Eiropas Savienība (ES) ilgstoši baudīja labā piemēra statusu, vēršot bloka un pasaules politiku labākas nākotnes virzienā. Mērķis būvēt visiem atvērtu un līdztiesīgu sabiedrību patīkamā vidē aizvien spilgtāk atklāja, ka tā dēvētais amerikāņu sapnis iepaliek Eiropai. Klimata pārmaiņu jomā pēc vēsturiskā Parīzes samita Eiropas Parlamentā demokrātisku vēlēšanu rezultātā lielāko atbalsta pieaugumu baudīja zaļie, kamēr ASV pie varas nākušais Donalds Tramps savā retorikā saulītē cēla ogles un citu fosilo kurināmo. Līdz ar Džo Baidena ievēlēšanu apstākļi strauji mainījušies, un eiropiešiem jāiespringst, lai neiepaliktu.
Zeme deg tagad, ne rīt
Tramps un viņam simpatizējošie politiķi, kā arī indivīdi visā pasaulē cīņu ar klimata pārmaiņām joprojām uzskata par sazvērestības teoriju vai vismaz kaitniecību, kuru ieviešot mēs – modernās un attīstītās valstis – šaujam sev kājā. Tikmēr ir pienācis 2021. gads. Tieši šo gadu par izšķirošu globālo emisiju samazināšanas politikas pieņemšanai pirms trim gadiem pasludināja jau 1988. gadā izveidotā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
