Belgradas bombardēšana 1999 - 1
Foto: Vida Press

Ar savu prokrievisko nostāju pazīstamais Čehijas prezidents Milošs Zēmans otrdien atvainojies par 1999.gadā NATO īstenoto bombardēšanu bijušajā Dienvidslāvijā.

Arī Čehija piedalījās trīs mēnešus ilgajā bombardēšanā, kuras mērķis bija apturēt Serbijas militāro operāciju pret albāņiem Kosovā. Rezultātā Serbijas karaspēks bija spiests pamest Kosovu, bet Belgrada - atteikties no kontroles pār separātisko teritoriju.

ASV vadītā bombardēšana izbeidza karu, kas 1998. un 1999.gadā Kosovā notika Serbijas armijas un albāņu partizānu starpā un laupīja dzīvību vairāk nekā 13 000 cilvēku.

Zēmans, kurš no 1998.gada līdz 2002.gada bija Čehijas premjerministrs, bet par valsts prezidentu kļuva 2013.gadā, sacīja, ka Čehija bija pēdējā NATO valsts, kas piekrita bombardēšanai.

"Es vēlētos izmanot šo iespēju, lai atvainotos par bijušās Dienvidslāvijas bombardēšanu," uzņemot vizītē Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču, paziņoja Zēmans.

76 gadus vecais Zēmans piebilda, ka Čehija izmisīgi meklējusi sabiedrotos NATO, lai iebilstu pret šo kampaņu, bet galu galā šie centieni cietuši neveiksmi.

"Tas bija drosmes trūkums," sacīja politiķis.

"Ar šo lūgumu pēc piedošanas es atrisinu savu ilgstošo traumu, jo nožēla ir atbrīvojoša. Es to pateicu un izglābu savu dvēseli," sacīja Zēmans.

Vučičs paziņoja, ka serbi vienmēr būs pateicīgi Zēmanam.

"Vārdi, ko viņš nupat pateica par bombardēšanu, vēl nekad nebija teikti," piebilda Vučičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!