Trešdien jau desmito dienu turpinās aktīva karadarbība starp Izraēlas Aizsardzības spēkiem (IDF) un Gazas joslu kontrolējošajiem kaujiniekiem. Cerības uz tūlītēji pamieru kliedējis Izraēlas paziņojums, ka militārā operācija turpinās ar pilnu jaudu.
Pašreizējās sadursmes sākās 10. maijā, kad Gazas joslas kaujinieku grupējumi "Hamas" un "Islāma džihāds" sāka ar raķetēm apšaudīt Izraēlas teritoriju, uz ko Izraēla atbildēja ar gaisa triecieniem pa mērķiem Gazas joslā.
Līdz šim bojā gājuši vismaz 219 cilvēki palestīniešu teritorijā, starp tiem 100 sievietes un bērni. Izraēla norāda, ka starp bojāgājušajiem vismaz 150 ir kaujinieki.
Izraēlā palestīniešu raķešu apšaudēs nogalināti 12 cilvēki, no kuriem divi ir bērni. No Gazas pa Izraēlu izšautas aptuveni 3750 raķetes. Vairumu no tām aptur aizsardzības sistēma "Dzelzs kupols".
Starptautiskie aicinājumi noslēgt pamieru, pārtraukt asinsizliešanu un nevairot civiliedzīvotāju ciešanas, uz ko aicināja arī Izraēlas galvenās sabiedrotās ASV prezidents Džo Baidens, tūlītēju atsaucību nav guvuši arī trešdien. Tieši pretēji, Izraēla, šķiet, pirms piekrišanas pamieram apņēmusies iznīcināt kaujinieku spējas, cik tas vien iespējams.
"IFD operācija turpinās ar pilnu jaudu. Pamiers joprojām nav dienaskārtībā," raidsabiedrība BBC citē kādu Izraēlas amatpersonu.
Armija arī atklājusi, ka tās galvenais mērķis ir "Hamas" militārais līderis Mohammeds Deifs, kurš operācijas laikā mēģināts nogalināt jau vairākas reizes. Deifs ir "Hamas" militārā spārna "Izzedine al-Qassam Brigades" vadītājs. Viņš spējis izvairīties no nāves 2014. gada Gazas kara laikā.
"The Jerusalem Post" skaidro, ka pašreizējās operācija laikā IDF Deifu mēģināja nogalināt jau vismaz divas reizes. Militārie avoti atklāj, ka viņš abas reizes paglābies no nāves pēdējā minūtē pirms gaisa triecieniem.
Deifs ir Izraēlas meklētāko teroristu sarakstā jau 25 gadus par nāvējošu teroraktu sarīkošanu pret civiliedzīvotājiem.
Izraēlas spēki viņu mēģinājuši nogalināt jau 2001., 2002., 2006. un 2014. gadā. Pēdējā no šiem mēģinājumiem 2014. gada Gazas kara laikā nogalināta viņa sieva un viens no bērniem. Viņš uzbrukumos ir zaudējis vienu aci, vienu roku un abas kājas, raksta "The Jerusalem Post".
Maija sākumā Deifs ierakstīja video, kurā brīdināja Izraēlu neizlikt palestīniešu ģimenes no strīdīgajiem īpašumiem Austrumjerzualemē un aizvākt policiju no Aksas mošejas.
IDF apstiprina, ka starp viņu mērķiem Gazā ir arī "Hamas" līderis Jahja Sinvars.
Izraēlas lidmašīnas turpina uzbrukt "Hamas" līderu mājām un militārajai infrastruktūrai, tostarp tuneļiem. Ari Izraēlā aizvadītajā naktī skanējušas trauksmes sirēnas kaujinieku palaisto raķešu dēļ.
IDF aplēses liecina, ka no 3750 kaujinieku palaistām raķetēm 550 nokritušas turpat Gazas joslā, bet 90% no robežu šķērsojošajām raķetēm apturējis "Dzelzs kupols".
Konflikta sākumā grupējumu "Hamas" un "Islāma džihāds" rīcībā bijuši aptuveni 12 tūkstoši raķešu un mīnmetēju, norāda IDF. Bet militārā operācija atsviedusi "Hamas" daudzus gadus atpakaļ, paziņoja Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu.
Arī pašā Izraēlā, Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē notiek nemieri un vietām arī sadursmes, palestīniešiem protestējot pret Gazas apšaudīšanu.
"Hamas" Izraēlas apšaudi ar raķetēm sāka pirmdien, 10. maijā, reaģējot uz policijas un palestīniešu sadursmēm pie Aksas mošejas Jeruzalemē, kas ir arī ebreju svētvieta – Tempļa kalns.
Sadursmes veicināja mēnesi ilgā spriedze saistība ar palestīniešu izlikšanu kāda Austrumjeruzalemes rajonā par labu ebreju kolonistiem. Pirmdien Izraēlas Augstākajai tiesai bija paredzēts noturēt sēdi par vairāk nekā 70 cilvēku apelāciju šajā lietā, taču vardarbības dēļ tiesa ir atlikta.
Spriedze pieaugusi kopš musulmaņu svētā mēneša Ramadāna sākuma aprīļa vidū. Ramadāna sākumā izcēlās sadursmes, palestīniešiem protestējot pret policijas barjerām pie Damaskas vārtiem, kas traucēja pulcēšanos.
Palestīniešu dusmas vēl vairāk uzbangoja ebreju ultranacionālistu gājiens šajā apkārtnē. Savukārt gājienu izprovocēja sociālajos medijos publicēti video ar palestīniešu uzbrukumiem ultraortodoksāklajiem ebrejiem. Savukārt ebreju nacionālisti rīkoja atriebības uzbrukumus.
Austrumjeruzaleme ir viens no Izraēlas un palestīniešu konflikta centrālajiem punktiem – abas puses to uzskata par savu. Izraēla Austrumjeruzalemi anektēja 1980. gadā un uzskata visu Jeruzalemi par savu galvaspilsētu. Palestīnieši Austrumjeruzalemi redz kā savas nākotnes neatkarīgās valsts galvaspilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
