Somijas un Padomju Savienības militārajā konfliktā 2. pasaules kara laikā kaujas notika ne tikai starp armiju regulārajām daļām. Prom no kaujas laukiem cīnījās partizāni un partizānu apkarotāji, un šo sadursmju upuri nereti bija mierīgie iedzīvotāji. Par padomju partizānu uzbrukumiem Somijas lauku iedzīvotājiem līdz pat 20. gadsimta beigām abas puses skaļi nerunāja, bet šobrīd šie traģiskie notikumi beidzot ir izpētīti un atspoguļoti vēsturnieku darbos.
1941. gada 22. jūnija agrā rītā nacistiskā Vācija kopā ar saviem sabiedrotajiem, arī Somiju, sāka uzbrukumu PSRS. Somija šajā kampaņā atguva iepriekš Ziemas karā zaudētās teritorijas un turpināja doties tālāk aiz savas 1939. gada robežas, piedaloties Ļeņingradas blokādē. Šo karu Somijā dēvē par Turpinājuma karu.
1942. gada otrajā pusē Somijas–PSRS fronte bija nostabilizējusies un Somijas armijas vadība ļāva daļai karavīru uz laiku pamest ierakumus, lai atgrieztos mājās un palīdzētu novākt ražu. Šo atslābumu frontē izmantoja padomju spēki, kas pāri frontes līnijai sūtīja diversantu vienības, kas somu aizmugurē uzsāka partizānu darbību. Cīņai ar šiem diversantiem tika nodibinātas vairākas pretpartizānu vienības, no kurām vienu vadīja leģendārais somu karavīrs Lauri Terni, par kura neparasto mūžu savulaik “Delfi” jau rakstīja.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
