Azerbaidžānas karavīri negaidītā operācijā uz robežas saņēmuši gūstā sešus armēņu karavīrus, atsaucoties uz Armēnijas paziņojumu, raksta "The Moscow Times". Tā ir jau kārtējā konfliktsituācija uz robežas, palielinot spiedienu uz Armēnijas politisko eliti.
Armēnijas Aizsardzības ministrija informē, ka tās karavīri "ielenkti un sagrābti", kad viņi uz robežas īstenojuši būvniecības darbus. Viņi Armēnijas robežas pusē pie Kutas ciema (kartē zemāk) izbūvējuši mīnu lauku.
Savukārt Azerbaidžānas militārpersonas paziņojušas, ka aizturētā grupa nodarbojusies ar izlūkošanu un sabotāžu, mīnējot apgādes ceļus uz Azerbaidžānas armijas pozīcijām.
Pēc pērn 9. novembrī noslēgtā pamiera pēc vairāk nekā mēnesi ilgušā Otrā Kalnu Karabahas kara, kurā Armēnija zaudēja kontroli pār lielu daļu Kalnu Karabahas un visas iepriekš Azerbaidžānai okupētās teritorijas ap to, spiediena dēļ premjers Nikols Pašinjans bija spiests atkāpties no amata. Faktiski gan viņš līdz jaunām vēlēšanām 20. jūnijā turpina pildīt premjera pienākumus. Pašinjanam, kurš pats cer saglabāt valsts līdera lomu arī pēc vēlēšanām, situācija, kuru viņš pats nodēvējis par "saspringtu un eksplozīvu", mazina cerības noturēt jau tāpat padilušo politisko popularitāti.
Pašinjans pēc Kutas ciema apmeklējuma (attēlā augšā) uzrunā paša vadītajai Drošības padomei izteicies, ka uz abu valstu robežas jāizvieto starptautiskie novērotāji.
Medijs norāda, ka kāda Armēnijas militārpersona izteikusies, ka uz Armēnijas zemes šobrīd atrodoties ap 1000 Azerbaidžānas karavīru. Visi incidenti pagaidām tiekot risināti mierīgā ceļā, bet pēc noteikta lēmuma viņi varētu tikt iznīcināti, viņš norādījis.
Konflikti uz atkal izveidotās, dabā nemarķētās robežas kļuvuši par ikdienas saspīlējuma sastāvdaļu. Vēl šīs nedēļas sākumā kāds armēņu karavīrs nogalināts savstarpējā apšaudē, par ko Azerbaidžāna gan atbildību noraidījusi. Iepriekš Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānu uz robežas esoša ezera pilnīgā sagrābšanā.
Azerbaidžāna jau labu laiku cenšas panākt, lai trešā puse – Krievija – piespiež Armēniju pildīt tās pērn pēc kara noslēgtā miera līguma apņemšanās. Viena no tādām ir panāktā vienošanās par sauszemes koridora izveidošanu starp Nahčivanas Autonomo Republiku un pārējo Azerbaidžānu, kas Baku nodrošinātu arī sauszemes savienojumu ar tās lielāko sabiedroto Turciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!