Krievijas anomālijas: Arktikas piekrastē maijā bijis siltāk nekā pie Vidusjūras  (63)

Krievijas Arktikas teritorijās jau pērnvasar pieredzēts intensīvākais karstuma vilnis reģionā laikapstākļu reģistrēšanas vēsturē, bet sniegs, kas ierasti ieradās septembra beigās, uzsniga tikai decembrī. Savukārt, kad lielā daļā Eiropas, tostarp Latvijā, pavasaris līdz šim izrādījies netīkami vēss, aiz Polārā loka Ziemeļu ledus okeāna krastos vietām gaiss iesila pat vairāk nekā Vidusjūras piekrastē, atzīmē medijs.

Sahas Republikas Verhojanskā, kurā reiz reģistrēta visu laiku zemākā temperatūra -67,8 grādi pēc Celsija, pērnvasar, 20. jūnijā, reģistrēja gaisa sasilšanu līdz 38 grādiem pēc Celsija. Verhojanskā līdz ar to arī konstatēta uz planētas lielākā fiksētās temperatūras amplitūda - 105 grādi.

Maijā Krievijas Arktikas reģionā temperatūra ir vidēji par 20 līdz 24 grādiem virs normas. Vietām temperatūras ir tik augstas, ka to sasniegšana konkrētajās vietās būtu ievērojama arī vasaras siltākajos mēnešos, bet "maijā tas esot prātam neaptverami", vēsta medijs. Piemēram, Arhangeļskā vairākas dienas tā pieturējusies pie nepilniem 30 grādiem pēc Celsija. Krievijas meteoroloģiskais dienests "Rošhidromet" atzīmējis, ka šogad anomālija aizsākusies Sibīrijas dienvidrietumos, un neierasti karstā gaisa zona izpletusies pār Krievijas centrālo apgabalu.

Krievijā sezonai neierasti siltāks laiks reģistrēts arī tālāk uz dienvidiem - Sanktpēterburgā pieredzēts visu laiku siltākais 12. maijs (26,7 grādi pēc Celsija), bet Maskavā un daudzviet citur pārspēti līdz šim maija mēnesī reģistrētie karstuma rekordi.

Lai gan Krievija ir ratificējusi Parīzes klimata samita mērķus par sev saistošiem, atbilstošas klimata politikas ieviešana līdz šim ir kavējusies. Viens no bieži minētiem iemesliem ir Krievijas ieinteresētība Ziemeļu ledus okeāna dibenā esošajos resursu krājumos, kā arī paša okeāna pārvēršana ienesīgā kuģošanas ceļā. Tomēr dažādas mūžīgā sasaluma kušanas veicinātas rūpnieciskās kataklizmas, piemēram, 20 000 tonnu naftas produktu noplūde no "Noriļskas Niķeļa" pērn un mazāka – ap 100 tonnu naftas produktu noplūde no "Lukoil" Komi Republikā nupat maijā, kā arī Murmanskas elektrostaciju applūšana pērnā gada jūnijā, pēkšņi izkūstot ledum ezeros, kuros ledus nebija kusis pēdējos tūkstots gadus, cēlušas mērenu trauksmi arī Kremļa gaiteņos.

Līdz šim vairākkārt izskanējis, ka Krievijā vidējā temperatūra kopumā ceļas par divarpus reizēm ātrāk nekā vidēji citviet uz mūsu planētas. Pērnais, un meteorologi lēš, ka arī šogad gaidāmais karstums tomēr liecina, ka tuvāks patiesībai ir šī gada 19. maijā publicētais "Arktikas novērošanas un aplēses programmas" (AMAP) pētnieku ziņojums, kurā secināts, ka Krievijā temperatūra kāpj trīskārt straujāk nekā citviet.

"Rošhidromet" vadītājs Romāns Vilfands portālam "Ura" atzīmējis, ka laikapstākļu anomālijas Krievijā pēdējo 20 līdz 25 gadu laikā ir kļuvušas divkārt biežākas.

Ziņojuma autori arī brīdinājuši, ka mūžīgā sasaluma kušana ir ogļskābās gāzes bumba ar laika degli. Aprēķini liecina, ka vidējā zemes temperatūra tur ir ap -3 grādiem pēc Celsija, bet tās temperatūra līdz šim cēlusies par vidēji grādu desmitgadē. Zemes temperatūrai sasniedzot kušanas apstākļus, turpināsies aizvēsturē apturēta veģetācijas pūšana un atmosfērā nonāks nezināms, bet noteikti ievērojams siltumnīcefektu radošo gāzu apjoms. Turklāt, ņemot vērā temperatūras kāpšanas ātrumu aiz Polārā loka, zinātnieki paredz, ka līdz šim brīdim vairs nav jāgaida trīs gadus desmitus, kā tas reiz tika prognozēts.