Lukašenko Putins
Foto: AP/Scanpix/LETA

Šajā "Eiropas dienas" podkāsta epizodē pievērsīsimies "Ryanair" pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanai Minskā, kā arī runāsim par Eiropas Prokuratūru – iestādi, kas šomēnes sāk izmeklēt noziegumus pret Eiropas Savienības (ES) budžetu, tostarp krāpšanos ar struktūrfondu līdzekļiem.

Visu pagājušo nedēļu viens no centrālajiem ziņu un politikas tematiem bija pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšana Minskā. Tas darīts ar acīmredzamu mērķi arestēt Aleksandra Lukašenko režīmam netīkamu opozīcijas žurnālistu.

Lidsabiedrības "Ryanair" reisa Atēnas-Viļņa pasažieru lidmašīna, kurā lidoja arī opozīcijas "Telegram" kanāla "Nexta" bijušais redaktors un žurnālists Romāns Protasevičs, 23. maijā, izmantojot maldināšanu un iznīcinātāju, tika nosēdināta Minskā.

Sprāgstvielas lidmašīnā netika atrastas, taču Protasevičs un viņa draudzene Sofija Sapega tika aizturēti.

Baltkrievija dažādi mēģināja radīt iespaidu, ka lidmašīnas aizturēšana bijusi likumīga un pamatota un tikai nejaušības pēc tieši šajā gaisa kuģī lidojis Protasevičs, ko par viņa žurnālistisko darbību režīms apsūdz masu nekārtību organizēšanā un ir pat iekļāvis teroristu sarakstā.

Minska apgalvoja, ka saņemti lidmašīnas spridzināšanas draudi no palestīniešu grupējuma "Hamas". Gazas joslā valdošā kustība gan ātri noraidīja šo apgalvojumu kā nepatiesu.

Vēlāk atklājās, ka minētā draudu vēstule, ko saņēmusi Minskas lidosta, patiesībā izsūtīta vairāk nekā 20 minūtes pēc tam, kad dispečers brīdināja gaisa kuģa apkalpi par spridzekli uz klāja un lidmašīna tika novirzīta no kursa. Arī pats Lukašenko izteica dažādus nepatiesus apgalvojumus par notikušo.

Rietumos notikušais tika nodēvēts gan par gaisa pirātismu, gan lidmašīnas nolaupīšanu un Baltkrievija ir saskārusies ar liegumu tās lidmašīnām izmantot virknes Eiropas valstu gaisa telpas.

Par Eiropas Savienības reakciju uz šo incidentu sarunājamies ar Eiropas Parlamenta deputāti un Ārlietu komitejas locekli Sandru Kalnieti. Vairāk klausieties podkāstā.

Eiropas Prokuratūra pret izkrāpējiem

Ar 1. jūniju pilntiesīgi savu darbību uzsāk Eiropas Savienības Eiropas prokuratūra (EPPO) – iestāde, kas veidota ar mērķi izmeklēt noziegumus pret Eiropas Savienības budžetu. Tā ir Eiropas pirmā pārnacionālā prokuratūra. Izmeklēšana ietvers dažādas krāpšanas un izsaimniekošanas, kas nodara zaudējumus Eiropas Savienības budžetam.

Latviju EPPO birojā pārstāv Eiropas prokurors Gatis Doniks. Sarunu klausieties podkāstā.

Gatis Doniks/Publicitātes foto

Prokuratūra savā izmeklēšanas darbībā būs pilnīgi neatkarīga no Eiropas Komisijas un citiem varas orgāniem, kā arī dalībvalstīm. Eiropas prokuratūra sadarbosies ar Eiropas institūcijām, piemēram Eiropolu, kā arī kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, kas nepiedalās prokuratūrā. Paredzēts, ka Eiropas Prokuratūra izmeklēs ap trijiem tūkstošiem lietu gadā.

"Sākot ar 1. jūniju Eiropas prokurori stingrā [galvenās prokurores] Lauras Koveši vadībā vērsīsies pret noziedzniekiem un rūpēsies, lai ne eiro netiek izniekots korupcijai vai krāpšanai," paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova.

Prokuratūras interešu lokā būs krāpšanās ar struktūrfondu līdzekļiem un to neatbilstoša izmantošana, ka arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) starptautiskas izkrāpšanas shēmas, un citi noziegumi, kas rada zaudējumus ES budžetam.

Iknedēļas podkāsts "Eiropas diena" top sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Klausieties podkāstu "Eiropas diena" šeit.

DELFI redakcijas veidotos podkāstus vari klausīties arī "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!