Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien parakstījis likumu, aizliedzot visu līmeņu vēlēšanās kandidēt cilvēkiem, kas piedalījušies varasiestāžu par ekstrēmistiskām vai teroristiskām atzītu organizāciju darbā.
Likums publicēts oficiālajā tiesiskā informācijas portālā. Tas stājies spēkā publicēšanas brīdī.
Medijos un sabiedrībā likums tiek dēvēts par "likumu pret FBK" - opozicionāra Alekseja Navaļnija dibināto Korupcijas apkarošanas fonu.
Aprīlī Maskavas prokuratūra lūdza par ekstrēmistiskām organizācijām atzīt FBK, Pilsoņu tiesību aizsardzības fondu un Navaļnija štābus.
Krievijā rudenī notiks Valsts domes vēlēšanas.
Likums aizliedz kandidēt vēlēšanās to organizāciju līderiem, locekļiem un atbalstītājiem, kas atzītas par ekstrēmistiskām vai teroristiskām, un tas ir acīmredzami vērsts pret Navaļnija reģionālo štābu tīklu un FBK.
Krievijas varasiestādes pirms septembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām cenšas apslāpēt Navaļnija aktivitātes. Krievijas tiesa pašreiz izskata lietu par Navaļnija reģionālo štābu tīklu un FBK atzīšanu par ekstrēmistiskām organizācijām. Lēmums varētu tikt pieņemts jau nākamajā nedēļā.
Likums aizliedz ekstrēmistu grupu līderiem kandidēt parlamenta vēlēšanās piecus gadus, bet šo organizāciju locekļiem un sponsoriem trīs gadus.
Likums var ietekmēt ne tikai Navaļnija politiskā tīkla darbību, bet arī desmitiem tūkstošiem cilvēku, kas atbalstīja to ar ziedojumiem.
Ja tiesa atbalstīs prokuratūras prasību, kā tas, visticamāk, arī būs, ar Navaļniju saistītās organizācijas tiks aizliegtas un var tikt uzsākta kriminālvajāšana pret šo organizāciju darbiniekiem, kā arī cilvēkiem, kas tām ziedojuši naudu un izplatījuši to materiālus.
2011.gadā dibinātais FBK izmeklē korupciju amatpersonu vidū, regulāri publicējot savus atklājumus, bieži vien "YouTube" video formātā.
Savukārt reģionālo štābu tīkls tika izveidots Navaļnija priekšvēlēšanu kampaņas laikā pirms prezidenta vēlēšanām 2018.gadā, lai gan opozīcijas līderim dalība vēlēšanās tika liegta.
Tīkls vēlāk atbalstīja izmeklēšanu par krāpšanos vēlēšanu procesā un popularizēja tā dēvētās gudrās balsošanas stratēģiju, no kuras acīmredzami Putina režīms baidās pirms rudenī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām.
Navaļnijs pašreiz izcieš divarpus gadu cietumsodu par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamo pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā pēc saindēšanas ar kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Navaļnijs uzskata, ka aiz viņa saindēšanas stāv Kremlis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
