Ziņu aģentūras AFP fotogrāfa vērtējumā gājienā piedalījās aptuveni 10 000 cilvēku.
Vienošanās, ko Ungārija parakstījusi ar Šanhajā bāzētās augstskolas prezidentu, paredz izbūvēt universitātes pilsētiņu 500 000 kvadrātmetru platībā, kas būtu pirmais šāda veida komplekss Eiropā.
Taču šis vērienīgais projekts raisījis sabiedrībā bažas par Ungārijas nosliekšanos austrumu virzienā un augošām parādsaistībām pret Ķīnu, kā arī iezīmējis diplomātisku rīvēšanos starp Pekinu un Budapeštas liberālo mēru Ģērģeju Kāračoņu.
Kā liecina nopludināti dokumenti, Ķīna varētu piešķirt aizdevumu 1,3 miljardu apmērā, lai segtu lielāko daļu paredzamo projekta izmaksu, kas sasniegs 1,5 miljardus eiro.
Demonstranti apsūdzējuši Orbānu un viņa valdošo labējo partiju "Fidesz" par izdabāšanu Ķīnai.
"Orbāns un "Fidesz" uzdodas par antikomunistiem, bet patiesībā viņu draugi ir komunisti," spriedusi 21 gadu vecā studente Soņa Radiča.
Pagājušajā nedēļā veikta sabiedriskās domas aptauja liecina, ka lielākā daļa Budapeštas iedzīvotāju neatbalsta minēto plānu, un Kāračoņs mudinājis Orbānu neuzspiest pilsētai projektus, ko tā nevēlas.
Šīs nedēļas vidū Budapeštas mērs pavēstīja, ka trīs pilsētas ielas neapbūvētā teritorijā, kur iecerēts celt universitātes pilsētiņu, tiek pārdēvētas par Brīvās Honkongas ielu, Dalailamas ielu un Uiguru mocekļu ielu, tādējādi pievēršot uzmanību sasāpējušākajām Pekinas cilvēktiesību problēmām.
Reaģējot uz šo soli, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņoja, ka tas "nav pat nicinājuma vērts", bet piebilda, ka tam nevajadzētu ietekmēt projektu.
Kā sestdien izteicies Orbāna valdības pārstāvis, protesta akcijai neesot jēgas, jo "process vēl ir plānošanas stadijā" un galīgie lēmumi tiks pieņemti 2022.gada otrajā pusē.
Orbāna valdība apgalvo, ka Fudaņas universitātes filiālē tūkstošiem Ungārijas un ārvalstu studentu varēs iegūt kvalitatīvu izglītību. Projekts ietvertu arī senāku plānu šai vietā uzbūvēt kopmītņu kompleksu tūkstošiem ungāru studentu, tomēr Kāračoņs, kas nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās varētu mēroties spēkiem ar Orbānu, paudis bažas, ka lielāko teritorijas daļu aizņems Fudaņas universitātes pilsētiņa.
Fudaņas universitāte, kas ir viena no Ķīnas pazīstamākajām ausgtskolām, pirms diviem gadiem no saviem oficiālajiem statūtiem svītroja atsauces uz domas brīvību, un tas ir vēl viens apstāklis, kas raisījis bažas Ungārijas akadēmiskajās aprindās.
Orbāna kritiķi viņā saskata Ķīnas un Krievijas "Trojas zirgu" Eiropas Savienībā un NATO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!