Ķīna oficiāli nav izvirzījusi nekādus uiguru vai citu minoritāšu dzimstības ierobežošanas mērķus, taču oficiālie dati par dzimstību, par paredzamajām demogrāfiskajām izmaiņām un par etniskajām proporcijām reģionā pēc Cenca aprēķiniem liecina, ka Siņdzjanas reģiona dienvidos panāks minoritāšu proporcijas sarukumu. Viņš lēš, ka tuvāko divdesmit gadu laikā Ķīnā dominējošo hanu (jeb vienkārši – ķīniešu) īpatsvars Siņdzjanas uiguru autonomā reģiona dienvidos palielināsies no 8.4% līdz 25%.
Vācieša Adriana Cenca pētījums apkopojis arī iepriekš plašāk neredzētu pašu ķīniešu akadēmiķu un amatpersonu pētījumus, kuros norādīts, ka no 2017. gada līdz 2019. gadam dzimstība reģionā jau ir samazinājusies par 48,7%. Oficiāli Ķīnas varasiestādes noliedz apzinātu minoritāšu skaita regulēšanas politiku. Tā līdzšinējo dzimstības samazinājumu skaidrojusi ar aizvien apzinīgāku jau līdz šim Ķīnā pastāvošo kvotu reālu ievērošanu, kā arī labklājības pieaugumu un ģimeņu plānošanas – abortu un kontracepcijas pieejamību.
Jau ziņots, ka Ķīnā vismaz miljons uiguru un citu pārsvarā islāmticīgo minoritāšu pārstāvji ievietoti pāraudzināšanas iestādēs, ar varu izšķirot ģimenes un liedzot viņu komunikāciju ar ārpasauli. Apzināta uiguru kultūras iznīcināšana, tostarp valodas lietojuma ierobežošana tiek pamatota ar cīņu pret ekstrēmismu. Ķīna īsteno arī apzinātu uiguru minoritātes darbaspēka "izšķīdināšanu", gados jaunos nosūtot darbā uz citiem reģioniem, bet viņu vietā ievedot hanu ķīniešus.
Aizvien biežāk izskan liecības par Ķīnas vēršanos arī pret trimdā izbēgušajiem uiguriem, piemēram, Kazahstānā un Pakistānā.