Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko otrdien parakstījis likumdošanas aktus, kas stingrākus padara likumus par protestiem.
Par piedalīšanos divos varasiestāžu neatļautos protestos turpmāk draudēs līdz trim gadiem cietumā, teikts tīmeklī publicētā valdības dokumentā.
Par "ekstrēmistiskām aktivitātēm" vai to popularizēšanu draudēs līdz sešiem gadiem cietumā, bet finansēšanu - līdz pieciem gadiem cietumā.
Neatkarīgais tīmekļa medijs "tut.by", kura redakcijas telpās nesen notika kratīšanas, norāda, ka nav skaidrs, kādas aktivitātes atbilstoši jaunajiem likumiem var tikt atzītas pa ekstrēmistiskām.
Par vardarbību pret miliciju vai pret miliciju vērstas vardarbības draudiem paredzēti līdz septiņiem gadiem cietumā, bet par pretošanos milicijai - līdz trim gadiem cietumā.
Kriminālkodeksā uzradies jauns pants, kas par milicijas darbinieku vai viņu ģimenes locekļu privātas informācijas publiskošanu paredz līdz pieciem gadiem cietumā.
Eiropas Savienības, ASV, Lielbritānijas, Šveices un Japānas delegācija otrdien tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju un pieprasīja izbeigt "necilvēcīgo apiešanos" ar aktīvistiem un neatkarīgajiem žurnālistiem.
Kā ziņots, pēc 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās par uzvarētāju kārtējo reizi tika pasludināts ilggadējais prezidents Lukašenko, Baltkrieviju pārņēma masu protesti, ielās izejot simtiem tūkstošiem cilvēku, kas bija sašutuši par rezultātu viltošanu.
Varasiestādes protestus nežēlīgi apspieda, un līdz ziemai tie pamazām apsīka.
Protestu laikā tika aizturēti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Simtiem demonstrantu tika ievainoti, bet vairāki arī nogalināti.
Lukašenko sāncense Svetlana Tihanovska, kas, pēc opozīcijas domām, ir patiesā vēlēšanu uzvarētāja, bija spiesta valsti pamest. Arī lielākā daļa pārējo opozīcijas līderu atrodas vai nu cietumā, vai trimdā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!