Pirms desmit gadiem Mali tika uzskatīta par stabilu un demokrātisku, etniski un reliģiski raibu valsti, kuras lielākās problēmas bija reģionam tipiskas – nabadzība un atkarība no sezonālo laikapstākļu labvēlības. Ziemeļu kaimiņos notikušā Arābu pavasara viļņi skāra arī Mali, atviļņiem turpinoties vēl tagad. Nupat jau otrais pulkveža Asimi Goitas vadītais apvērsums gada laikā liecina, ka pēdējā desmitgadē radušos haosu nākšanai pie varas izmanto militārie līderi, aizslaukot cerības uz stabilas demokrātijas atgriešanos.
Autoritāra pagātne, demokrātiska divdesmitgade un haoss
Autoritāra vara Mali gan nebūtu nekas jauns. Nedemokrātiska militāra pārvalde bija gan Francijas koloniālisma laikā līdz 1960. gadam, kad teritorija dēvēta par Franču Sudānu, gan trīs turpmākās desmitgades, kad jaunajā neatkarīgajā Mali Republikā saimniekoja autoritāri līderi. Tikai 80. gados, augot neapmierinātībai ar vienpartiju sistēmas veidotajām ekonomiskajām reformām un etniskās vardarbības pieaugumu valsts ziemeļos, autoritārajai varai radās nopietna opozīcija. 90. gadu sākumā tai izdevās panākt esošās iekārtas sagraušanu un demokrātisku daudzpartiju pārvaldes modeļa izveidi.
Mali turpmāko 20 gadu laikā kļuva par nabadzīgu, bet pozitīvu piemēru mierīgai etniskajai līdzāspastāvēšanai un demokrātijas funkcionēšanai.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
