Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona birojs sestdien pavēstīja, ka Eiropas Savienības (ES) līderi piekrituši turpināt sarunas, lai rastu risinājumu problēmām saistībā ar pēc "Brexit" Ziemeļīrijas protokolu.
Kā pēc Džonsona sarunām G7 samitā Kornvolā apliecināja premjerministra oficiālais pārstāvis sakariem ar presi, "viņi vienojās, ka viņiem ir jāturpina diskusijas šajā jautājumā un ka ir jāturpina sarunas, lai rastu risinājumu".
"Premjerministrs vēlas patlaban strādāt pastāvošā protokola ietvaros, lai rastu radikālas pārmaiņas un pragmatiskus risinājums. Tas ir mūsu tūlītējais fokuss. Mēs dienaskārtībā paturēsim visas alternatīvas."
"Tas, ko mēs cenšamies panākt, ir atrisinājums. Šobrīd tā, kā tas tiek īstenots, protokolam ir kaitīga ietekme uz Ziemeļīrijas cilvēkiem. Mums ir jārod steidzami un inovatīvi risinājumi," norādīja Džonsona pārstāvis.
Džonsons "vēlas pragmatismu un kompromisu no visām pusēm", lai atrisinātu strīdu ar ES par pēcbreksita tirdzniecības nosacījumiem Ziemeļīrijai, sestdien paziņoja Dauningstrīta.
Džonsons "pauda pārliecību par Apvienotās Karalistes nostāju" Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, norādīja Dauningstrīta, vienlaikus ES līderi mudināja Lielbritāniju "iemiesot to, par ko mēs vienojāmies" breksita vienošanās nosacījumos.
Kopš Lielbritānija pagājušā gada nogalē pabeidza mokošo izstāšanās procesu no ES, Londonas un Briseles attiecības turpinājušas pasliktināties, abām pusēm apsūdzot vienai otru labas ticības trūkumā, risinot jautājumu par preču kustību uz Ziemeļīriju.
Protokols, kas papildina breksita vienošanos, paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.
Britu mediji šo konfliktu nodēvējuši par "desu karu", jo tas īpaši ietekmējis saldētas gaļas transportēšanu uz Ziemeļīriju no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas.
Trešdien konflikts pieņēmās spēkā, Londonai paziņojot, ka tā varētu atkal vienpusējā kārtā pagarināt termiņu, līdz kuram atlikta atsevišķu Ziemeļīrijā ievedamo preču grupu pakļaušanas muitas kontrolei.
Savukārt Eiropas Komisija (EK) brīdināja, ka tā varētu spert nākamos soļus tiesiskajā procedūrā pret Lielbritāniju, kas varētu noslēgties ar muitas tarifu un kvotu ieviešanu savstarpējā tirdzniecībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!