Azerbaidžāna nodevusi Armēnijai 15 gūstekņus  (1)

"Atbilstoši panāktās vienošanās nosacījumiem 2021. gada 12. jūnijā apmaiņā pret Armēnijas nodotajām kartēm ar prettanku un kājnieku mīnu izvietojumu Agdamas rajonā Armēnijas pusei ar Gruzijas pārstāvju piedalīšanos uz Azerbaidžānas-Gruzijas robežas tika nodoti 15 aizturētie armēņi," teikts Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans apstiprināja, ka no Azerbaidžānas atgriežas 15 armēņu gūstekņi.

"Man ir labas ziņas. 15 cilvēki, mūsu gūstekņi, atgriežas Armēnijā," priekšvēlēšanu mītiņā Gergarkunikas apgabalā sacīja Pašinjans.

Premjers apliecināja, ka ar Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova starpniecību nodevis Azerbaidžānai mīnu lauku kartes.

Armēņu gūstekņu atgriešanās kļuva iespējama, arī pateicoties ASV pūliņiem, norādīja Pašinjans.

"Runa ir par mīnu laikiem, kas atrodas Azerbaidžānas bruņoto spēku aizmugurē. Šie lauki mūs vairs zināmu iemeslu pēc neatdala," sacīja premjers.

Pašinjans par armēņu gūstekņu atbrīvošanu izteica pateicību Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, Krievijas ārlietu un aizsardzības ministriem, Kalnu Karabahā izvietoto Krievijas miera uzturētāju komandierim un Eiropadomes prezidentam Šarlam Mišelam.

Septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā izcēlās konflikts par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6000 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9. novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.

Situācija atkal saasinājās maija vidū, kad Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānas armiju robežas pārkāpšanā, lai aplenktu ezeru, ko dala abas valstis. Azerbaidžāna šīs apsūdzības noraidīja.

Pašinjans tad lūdza Putinu sniegt Armēnijai militāro palīdzību. Maskava atbildēja, ka palīdzēs ar abu valstu kopīgās robežas noteikšanu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.