Totalitārās Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns Dienvidkorejā radušos popkultūras novirzienu K-pop nosaucis par "ļaundabīgu audzēju", bet valstī pastiprināti sodi par dienvidkorejiešu filmu un mūzikas patērēšanu, raksta "The New York Times" (NYT).
Ziemeļkorejas propaganda gadiem stāsta par to, cik smaga dzīve ir kapitālistiskajā Dienvidkorejā, taču ar propagandas naratīviem asi kontrastē Dienvidkorejas filmas un videoklipi, kas nelegāli nonāk komunistiskajā valstī caur Ķīnu.
Pēdējā mēneša laikā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ( KTDR jeb Ziemeļkoreja) varasiestādes gandrīz ik dienas publiski atgādinājušas par Dienvidkorejas filmu, mūzikas un klipu "antisociālistisko ietekmi", norāda NYT.
2020. gada decembrī Ziemeļkorejā padarīti bargāki sodi par Dienvidkorejas filmu skatīšanos, mūzikas klausīšanos un grāmatu lasīšanu. Par šādu pārkāpumu iepriekšējo piecu gadu vietā draud 15 gadu ilgs ieslodzījums darba nometnē.
Savukārt tiem, kas šādus materiālus izplata, draudot pat nāvessods. Maijā vietne "Daily NK" ziņoja, ka kāds ziemeļkorejietis sodīts ar nāvi par CD disku un USB zibatmiņu ar dienvidkorejiešu video pārdošanu.
Kims Čenuns jau aprīlī brīdināja, ka jauno ziemeļkorejiešu "ideoloģiskajā un psiholoģiskajā stāvoklī" notiek "nopietnas izmaiņas" un ka Dienvidkorejas "kultūras iebrukums pārsniedzis pieļaujamo līmeni".
"Asia Press International" ziņo, ka Ziemeļkorejā varasiestādes sākušas pārbaudīt jauniešu datoru, pleijeru un telefonu saturu, un ir aizliegts rakstīt "dienvidkorejiešu stilā".
Tāpat Phenjana cenšas cīnīties arī pret japāņu un amerikāņu kultūras ietekmi. Tiesa, tas tā nav bijis vienmēr. Piemēram, 21. gadsimta otrajā desmitgadē Ziemeļkorejas televīzija rādīja aktierus Mikipeles kostīmā, kioskos varēja nopirkt diskus ar multfilmām "Karalis Lauva" un "Pelnrušķīte", bet restorānos skatīties ārzemju filmas, koncertus un TV pārraides.
Pagrieziens kultūras politikā noticis pēc Kima Čenuna neveiksmīgajām sarunām ar toreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu 2019. gada februārī. Phenjana toreiz atteicās no kodolatbruņošanās, bet ASV no sankciju atcelšanas, skaidro NYT.
Savukārt valsts ekonomiskā situācija, ko vēl vairāk pasliktināja Covid-19 pandēmija, ir sliktākā kopš Kima Čenuna nākšanas pie varas. Tas liek pastiprināt kontroli, lai apslāpētu sociālu viļņošanos, pauž medijs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
