Serbijas un Kosovas sarunās neizdodas panākt progresu  (18)

Šī bija pirmā abu valstu līderu tikšanās, kopš Kosovas parlamenta vēlēšanās februārī uzvaru izcīnīja kreisā spārna premjerministrs reformists Albins Kurti, kas sarunās ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču solījis īstenot jaunu pieeju.

Pēc sarunām Vučičs paziņoja, ka Kurti esot pieprasījis, lai Serbija atzīst Kosovu, un atteicies apspriest 2013.gadā noslēgto vienošanos par desmit serbu pašvaldību izveidošanu Kosovā, kas tā arī nav izdarīts.

"Es nekad dzīvē neesmu piedalījies šādā sanāksmē. Pilnīgs atbildības trūkums," paziņoja Vučičs.

"Cilvēks (Kurti) jautāja man, kad jūs atzīsiet neatkarīgo Kosovu. Es pateicu viņam "nekad", un viņš eksplodēja," sacīja Vučičs.

Kurti savukārt sacīja, ka sarunas ar Vučiču bijušas konstruktīvas.

"Mēs piedalīsimies šajā procesā, kas ir sarežģīts," Kosovas medijiem pavēstīja Kurti.

"Serbijas puse runāja par veciem priekšlikumiem, mēs iesniedzām četrus jaunus priekšlikumus, kurus Serbijas puse noraidīja," sacīja Kurti.

Eiropas Savienības (ES) īpašais pārstāvis Kosovas un Serbijas attiecību jautājumos Miroslavs Lajčaks atzina, ka tikšanās nav bijusi viegla, bet uzsvēra, ka svarīgi, ka tā ir notikusi.

"Abi līderi ļoti atklāti un vaļsirdīgi izteicās par to, ko vēlas no dialoga," sacīja Lajčaks.

Neskatoties uz smago atmosfēru, abas puses piekrita turpināt sarunas, un Lajčaks sacīja, ka nākamais sarunu raunds notiks pirms jūlija beigām.

Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija un Ķīna, kas kavē Kosovas pievienošanos ANO.