Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc samita ar ASV prezidentu Džo Baidenu Ženēvā norādīja, ka sarunas ar Baltā nama saimnieku bijušas ļoti konstruktīvas un pauda, ka, viņaprāt, tajās neesot bijis jūtams naidīgums. Arī Baidens pauda, ka tonis sarunu laikā bijis pozitīvs un labs, vienlaikus uzsverot, ka nepieļaus Maskavas iejaukšanos ASV demokrātiskajos procesos, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
Putins atklāja, ka abas puses ir piekritušas atgriezt diplomātus, kuri tika izraidīti no abām valstīm - Krievijas vēstnieks Anatolijs Antonovs Vašingtonā atgriezīšoties līdz jūlijam. Tāpat viņš arī teica, ka līderi apsprieduši Ukrainas iespējamo pievienošanos NATO aliansei.
Putins ASV prezidentu raksturoja kā "ļoti konstruktīvu, pieredzējušu partneri", tomēr piebilda, ka ir grūti pateikt, vai attiecības ar ASV uzlabosies.
"[Jautājumos] Kur mums ir nesaskaņas, es vēlos, lai prezidents Putins saprastu, kāpēc es saku to, ko saku, un kāpēc daru to, ko daru," norādīja Baidens. "Es teicu prezidentam Putinam, ka mana darba kārtība nav vērsta pret Krieviju vai kādu citu, tā ir domāta amerikāņu tautai," piebilda 46. ASV prezidents.
Abi valstu vadītāji kopā ar saviem ārlietu ministriem un padomniekiem sarunas aizvadīja "Villa La Grange" villā, kura atrodas pie Ženēvas ezera. Atšķirībā no šādos samitos nereti piekoptās prakses, abi prezidenti pēc tikšanās neaizvada kopīgu preses konferenci - tā vietā gan Putins, gan Baidens izvēlējušies organizēt individuālas preses konferences.
Jau pirms samita izskanēja, ka viens no galvenajiem tematiem, ko tajā apspriedīs prezidenti, ir kiberdrošība un kiberuzbrukumi. Arī par šo jautājumu savā preses konferencē pēc tikšanās ar Baidenu runāja Putins.
Atbildot uz reportiera jautājumu par kiberuzbrukumiem starp Krieviju un ASV, prezidents Putins sacīja, ka viņš un Baidens ir "apņēmušies aizvadīt diskusijas" par kiberdrošību. "Mēs uzskatām, ka kibertelpa ir ārkārtīgi svarīga" abām valstīm, viņš teica, norādot uz neseno uzbrukumu Amerikas naftas cauruļvadu sistēmai Teksasā un uzbrukumu veselības nozares sistēmai Krievijā.
"Es nedomāju, ka ASV administrācija ir īpaši ieinteresēta to apskatīt," Putins sacīja par uzbrukumu Krievijā. "Viss, ko viņi dara, ir mājienu norādīšana. Mums nepieciešamas ir ekspertu konsultācijas."
Arī Baidens savā preses konferencē runāja par kiberdrošības jautājumiem, norādot, ka ASV ir identificējušas 16 kiberinfrastruktūras objektus, kurus nedrīkst aiztikt. Baltā nama saimnieks izteicās, ka Krievijas puse tam ir principiāli piekritusi, taču uzsvēra: "Princips ir viena lieta, tas jāapliecina praksē."
Vaicāts par aizturēto Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, Putins aicināja objektīvi atspoguļot šo jautājumu. "Šī persona [Navaļnijs] zināja, ka ir pārkāpusi likumu, kas pastāv Krievijā, un viņš ir atkārtots likumpārkāpējs," sacīja Putins.
"Viņš labi zināja, ka tiek meklēts, bet tomēr atgriezās Krievijā un apzināti gribēja tikt arestēts." "Viņš darīja to, ko gribēja," viņš piebilda. Baidens izteicās, ka Maskavu sagaida nozīmīgas sekas, ja ieslodzījumā esošais Navaļnijs mirs.
Krievijas prezidents arī izteicās, ka Vašingtonas paustās bažas par Maskavas veikto Arktikas reģiona militarizāciju nav pamatotas. Viņš saka, ka Krievija atjauno padomju laika infrastruktūru reģionā, bet Maskava vēlas pilnībā ievērot starptautiskos likumus. Tāpat Kremļa saimnieks norādīja, ka abām valstīm vajadzētu sadarboties Arktikas reģionā.
Komentējot bruņojuma kontroles jautājumu, Putins apgalvoja, ka abas puses ir atbildīgas par stratēģisko stabilitāti ar kodolieročiem saistītajos jautājumos.
Runājot par Baidenu, Putins norādīja, ka 46. ASV prezidents ir pieredzējis valstsvīrs, kā arī piebilda, ka viņš ļoti atšķiras no sava priekšteča Donalda Trampa.
Krievijas līderis gan nepalaida garām iespēju kritizēt ASV, īpaši izceļot Savienotajās Valstīs notiekošās apšaudes. "Par visu, kas notiek mūsu valstīs, vienā vai otrā veidā ir atbildīgi paši vadītāji. Paskatieties uz Amerikas ielām un katru dienu tur notiek slepkavības," viņš teica. "Jums nav laika atvērt muti, un jūs nošauj," par ASV notiekošo apgalvoja Kremļa saimnieks.
Putins arī pavēstīja, ka no Baidena nav saņēmis ielūgumu apmeklēt Balto namu, savukārt Baidens neesot saņēmis ielūgumu apmeklēt Maskavu.
Baidens preses konferencē uzskatīja, viņaprāt, šī samita galvenos panākumus: "Es izdarīju to, ko ierados izdarīt. Pirmkārt: identificēju praktiskā darba jomas, kurās mūsu abas valstis var darboties, lai veicinātu mūsu savstarpējās intereses un sniegtu labumu pasaulei. Otrkārt: tieši norādīju, ka ASV reaģēs uz darbībām, kas kaitē mūsu interesēm vai mūsu sabiedroto interesēm, un, treškārt - skaidri izklāstīju mūsu valsts prioritātes un vērtības, lai viņš to dzirdētu tieši no manis."
Baidens apgalvoja, ka Krievija "izmisīgi cenšas saglabāt savu statusu" kā pasaules lielvara, un norādīja, ka šī statusa zaudēšana būs "cena, ko viņi samaksās" par nepārtrauktu iejaukšanos. "Viņi nespēj diktēt to, kas notiek pasaulē," piebilda Baidens. Viņš arī norādīja, ka Putins zina, ka iejaukšanās ASV vēlēšanās novedīs pie sekām.
Kopīgajā paziņojumā, ar kuru pēc samita nākuši klajā abi līderi, teikts, ka abas valstis ir pierādījušas, ka spēj gūt panākumus kopīgu mērķu sasniegšanā "pat spriedzes periodos". Tāpat šajā paziņojumā norādīts, ka Krievijas un Amerikas sadarbība palīdz mazināt abu valstu savstarpēju konfliktu un kodolkara draudus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
