Uz laikraksta "Daily Telegraph" jautājumu, vai premjerministrs Boriss Džonsons piekritīs referenduma rīkošanai pirms nākamajām Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, Govs atbildējis, ka viņš "nesaskata" šādu iespēju.
"Tagad ir muļķīgi runāt par referendumu. Mēs atgūstamies no Covid," piebildis ministrs. "Man šķiet, labākajā gadījumā tas būtu vieglprātīgi, bet sliktākajā - muļķīgi pārnest sarunas uz konstitucionāliem strīdiem, kad ļaudis no mums sagaida kopīgu darbu, lai atrisinātu [pandēmijas radītās] problēmas."
Lai gan 2014.gada referendumā skoti ar 55% balsu atbalstīja palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā, atkārtots referendums par Skotijas neatkarību var sagādāt Džonsonam nopietnas galvassāpes.
Skotu Nacionālās partijas līdere un Skotijas reģionālās valdības premjerministre Nikola Stērdžena runas par atkārtotu tautas nobalsošanu uzsāka pēc 2016.gada Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Kamēr vairākums skotu atbalstīja palikšanu ES sastāvā, kopumā vairums britu nobalsoja par aiziešanu no bloka.
Stērdžena apgalvo, ka breksits mainījis Skotijas konstitucionālās attiecības ar pārējo Apvienoto Karalisti, un paziņojusi, ka līdz 2023.gada beigām tikšot sarīkots jauns neatkarības referendums.
Pēc maijā notikušajām Skotijas reģionālajām vēlēšanām Stērdžena paziņojusi, ka lielais atbalsts skotu nacionālistiem devis tiem demokrātisku mandātu šādas tautas nobalsošanas rīkošanai.
Jautājumā par neatkarības referendumu SNP atbalsta arī zaļie.
Tomēr Stērdžena solījusi, ka vispirms tikšot risinātas pandēmijas izraisītās problēmas.
Gova izteikumus Skotijas premjere jau noraksturojusi kā augstprātīgu Skotijas demokrātijas noliegumu, kas tikai stiprina skotu vēlmi pēc neatkarības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!