ES dod zaļo gaismu palīdzībai Turcijai bēgļu uzturēšanai  (63)

"Runa ir par trīs miljardu eiro papildu finansējumu, pēc tam arī finansējumu Libānai un Jordānijai," žurnālistiem sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) izstrādātais plāns drīzumā tiks oficiāli apstiprināts. Taču nav zināms, kad tieši tas notiks.

Pēc migrācijas krīzes kulminācijas 2015.gadā, kad Eiropā ieradās miljons nelegālo imigrantu, Brisele un Ankara 2016.gadā noslēdza vienošanos par migrācijas plūsmas ierobežošanu.

Turcija piekrita uzņemt nelegālos imigrantus, kurus sūtītu atpakaļ Grieķija, un ierobežot migrantu plūsmu apmaiņā pret sešiem miljardiem eiro no ES un lielākām izredzēm uz ātrāku progresu sarunās par iestāšanos ES un cerībām panākt bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem, ceļojot uz ES.

Sarunas par Turcijas pievienošanos ES atrodas strupceļā, un Turcija vēl nav izpildījusi vairākus kritērijus, lai nodrošinātu bezvīzu režīmu, taču ES ir nodevusi Turcijai lielāko daļu solītā finansējuma un plāno izmaksāt ar pārējo. Atsevišķi EK šogad atvēlēs vēl pusi miljarda eiro bēgļiem Turcija.

Aplēsts, ka Turcijā ieradušies aptuveni 3,7 miljoni bēgļu no Sīrijas, kur turpina plosīties pilsoņu karš. Arī Libāna un Jordānija uzņēmušas simtiem tūkstošiem sīriešu bēgļu.

Taču Turcija sagādā ES arī lielas galvassāpes, galvenokārt ar dabasgāzes iegulu izpēti Vidusjūras austrumos, kas saasinājis Turcijas attiecības ar Grieķiju un Kipru.

ES līderi arī pauda bažas par pamata tiesību ievērošanu Turcijā.

Turcija šodien pauda vilšanos par ES samita iznākumu, norādot, ka tas nav ne tuvu tas, uz ko tika cerēts..

"Lai mazinātu spriedzi un sāktu dialogu, Turcija ir paveikusi vairāk nekā savu daļu," paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija.

Sevišķu neapmierinātību Ankara pauda par ierobežoto progresu, kas Briselē panākts, lai modernizētu 1995.gadā noslēgto muitas līgumu.