Eiropadomes samitā pagājušajā nedēļā, kad Latvijā bija tā dēvētās Jāņu brīvdienas, Eiropas Savienības (ES) valstu līderu apspriedēs līdzās starptautiskās politikas jautājumiem par karstāko tematu kļuva Ungārijā pieņemtais pret LGBTQI+ kopienu vērstais likums. Par karstu tematu tas nedēļas nogalē kļuvis arī Latvijas politiskajā vidē un soctīklu diskusijās.
Kopumā 17 ES valstu līderi (zemāk ievietotās vēstules attēlā redzami 16 paraksti, bet vēlāk tai pievienojās arī Austrijas kanclers Sebastians Kurcs) 24. jūnijā publiskā vēstulē aicināja Eiropas Komisijas, ES padomes un ANO līderus cīnīties pret seksuālo minoritāšu diskrimināciju. Viens no atbalstītājiem ir arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV). Kā "Delfi" skaidroja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, vēstule "atgādina, ka ES ir balstīta pamatvērtībās, kas ietvertas Līguma par ES darbību 2. pantā – proti, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesībām, tostarp minoritāšu tiesībām, un vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu".
Kariņa paraksts zem vēstules nedēļas nogalē izraisīja plašas diskusijas arī Latvijas tvitertelpā un pat izsauca Nacionālās apvienības (NA) oficiālu nosodījumu Kariņam, kas viņam izteikts pirmdien, 28. jūnijā, politiskā spēka valdes un frakcijas sēdē, kurā premjers bija aicināts skaidrot viedokļa paušanu. NA arī nosodījusi faktu, ka šāda valsts pārstāvēšana nav iepriekš saskaņota, bet premjers lēmumu pieņēmis vienpresoniski. Savukārt prezidents Egils Levits intervijā "Rīga TV24" atzīmējis, ka politiskais paziņojums nav juridiski saistošs, un uzsvēra, ka Ungārijas vārds tajā nav pat minēts, vēsta LETA. Prezidents norādījis, ka juridiski saistošas vēstules parakstīšanai būtu jāsaņem attiecīgs pilnvarojums, bet šādam nostājas jautājumam tas nav iepriekš jāsaskaņo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
