Eiropadomes samitā pagājušajā nedēļā, kad Latvijā bija tā dēvētās Jāņu brīvdienas, Eiropas Savienības (ES) valstu līderu apspriedēs līdzās starptautiskās politikas jautājumiem par karstāko tematu kļuva Ungārijā pieņemtais pret LGBTQI+ kopienu vērstais likums. Par karstu tematu tas nedēļas nogalē kļuvis arī Latvijas politiskajā vidē un soctīklu diskusijās.
Kopumā 17 ES valstu līderi (zemāk ievietotās vēstules attēlā redzami 16 paraksti, bet vēlāk tai pievienojās arī Austrijas kanclers Sebastians Kurcs) 24. jūnijā publiskā vēstulē aicināja Eiropas Komisijas, ES padomes un ANO līderus cīnīties pret seksuālo minoritāšu diskrimināciju. Viens no atbalstītājiem ir arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV). Kā "Delfi" skaidroja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, vēstule "atgādina, ka ES ir balstīta pamatvērtībās, kas ietvertas Līguma par ES darbību 2. pantā – proti, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesībām, tostarp minoritāšu tiesībām, un vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu".
Kariņa paraksts zem vēstules nedēļas nogalē izraisīja plašas diskusijas arī Latvijas tvitertelpā un pat izsauca Nacionālās apvienības (NA) oficiālu nosodījumu Kariņam, kas viņam izteikts pirmdien, 28. jūnijā, politiskā spēka valdes un frakcijas sēdē, kurā premjers bija aicināts skaidrot viedokļa paušanu. NA arī nosodījusi faktu, ka šāda valsts pārstāvēšana nav iepriekš saskaņota, bet premjers lēmumu pieņēmis vienpresoniski. Savukārt prezidents Egils Levits intervijā "Rīga TV24" atzīmējis, ka politiskais paziņojums nav juridiski saistošs, un uzsvēra, ka Ungārijas vārds tajā nav pat minēts, vēsta LETA. Prezidents norādījis, ka juridiski saistošas vēstules parakstīšanai būtu jāsaņem attiecīgs pilnvarojums, bet šādam nostājas jautājumam tas nav iepriekš jāsaskaņo.
Sākotnēji likums Ungārijā bija iecerēts un tika veidots vienīgi kā pastiprināta vēršanās pret seksuālo noziegumu veicējiem. Oriģināli likums paredzēja ar stingrākiem soda mēriem vērsties pret pedofiliem, un seksuālās minoritātes tajā nekādā veidā nebija pieminētas, atzīmē "EurActiv".
Pastiprināta vēršanās pret seksuālajiem noziegumiem pret nepilngadīgām personām par aktualitāti Ungārijā kļuva pērn, kad tās vēstnieka Peru Gabora Kaletas datorā starptautiskas izmeklēšanas rezultātā tika uzietas gandrīz 20 000 pornogrāfiska rakstura fotogrāfiju ar nepilngadīgajiem. Kaletam galu galā piesprieda tikai niecīgu naudassodu 1500 eiro apmērā, kas izraisīja sašutumu sabiedrībā un aizsāka politisku diskusiju par nepieciešamību sodus par šādiem noziegumiem papildināt.
Valdošās "Fidesz" partijas parlamentārieši maija beigās sagatavoja pirmo likumprojekta versiju, kuru parlamentā bez būtiskas kritikas atbalstīja arī opozīcija. Savukārt dažas nedēļas vēlāk – 8. jūnijā – "Fidesz" likumprojektu papildināja, vienā katlā metot pedofiliju un seksuālo minoritāšu jautājumus, un līdz šim parlamentā viegli virzītais jautājums sašķēla parlamentāriešus un sabiedrību.
Likumprojekta papildinājums iekļauj aizliegumu nepilngadīgām personām domātos materiālos attēlot homoseksualitāti un dzimumu maiņu, tostarp atspoguļot identitātes atšķirības no tām, ar kādu dzimumu persona ir piedzimusi. Likums attiecas arī uz reklāmām un mediju veidotiem raidījumiem. Arī skolu seksuālās izglītības programma tiek ierobežota, aizliedzot "sludināt" šīs tēmas. Turklāt turpmāk seksuālās izglītošanas stundās tikai iepriekš valsts apstiprinātas lekcijas drīkstēs pasniegt tikai valsts apstiprinātas nevalstiskās organizācijas (to vidū neietilpst organizācijas, kuras izveidotas seksuālo minoritāšu interešu aizstāvībai).
Likums Ungārijas parlamentā tika pieņemts ar pārliecinošu vairākumu – 157 balsīm –, vairumam opozīcijas partiju pārstāvju to pametot. Likumprojektu atbalstīja arī labējās opozīcijas partijas "Jobbik" parlamentārieši.
Pašā Ungārijā joprojām norisinās debates par to, kā likums vispār interpretējams, bet izskanējis, ka pat atsevišķām "Harija Potera" sērijas filmām turpmāk jābūt atzīmētām kā neatbilstošām nepilngadīgai auditorijai un rādītām tikai vēlās vakara stundās.