Jūnijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicina noteikt stingrākus kiberdrošības standartus savienotajām ierīcēm, lietotnēm un operētājsistēmām. Dokumentā izvirzīts mērķis visus ar internetu saistītos produktus padarīt noturīgus pret kibernoziegumiem un ar iespēju ātri labot vājās vietas.
Lai arī hibrīddraudi un kiberdraudi nav nekas jauns, jautājuma aktualitāti pašlaik palielina nesen notikuši kiberuzbrukumi valstīm, iestādēm un ekonomiskajiem procesiem, kas rada ne vien materiālus zaudējumus, bet arī var apdraudēt vēlēšanu norisi, likumdošanas procesu, tiesībaizsardzību un taisnīgumu.
Tāpat kiberdrošības problēmas svarīgās nozarēs, tostarp medicīnā, ir izgaismojusi Covid-19 krīze. Nesen kiberuzbrukumu sērija bija vērsta pret veselības aprūpes tīkliem Īrijā, Somijā un Francijā, nodarot kaitējumu sistēmām un pacientiem.
Attālināts darbs un distancēšanās ir palielinājuši atkarību no tehnoloģijām un interneta saziņas. Turklāt pasaulē strauji pieaug savstarpēji savienoto ierīču skaits, kas veido tā saukto lietu internetu. Pie tīmekļa tagad tiek pieslēgtas pat visdažādākās mājsaimniecības ierīces.
Bet iedzīvotāju un uzņēmumu kiberdrošības izpratne joprojām ir zema un trūkst kvalificēti darbinieki, atzīmē deputāti. Arī kiberdrošības spējas Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dažādas.
Par kiberdrošības rezolūciju parlamentā ir atbildīga Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja. Par šiem jautājumiem un to, kāpēc kiberdrošība ir aktuāla, podkāstā runājām ar komitejas locekli Ivaru Ijabu.
Dzīvnieki sprostos
Starp jūnijā pieņemtajām Eiropas parlamenta rezolūcijām ir aicinājums izbeigt dzīvnieku audzēšanu sprostos. Ar šo dokumentu, kurā ieteikts līdz 2027. gadam pakāpeniski izbeigt sprostu izmantošanu lopkopībā, pirms tam veicot zinātnisku izpēti, deputāti pievienojas Eiropas pilsoņu aicinājumam.
Parlamentārieši uzsver, ka jau vairākās dalībvalstīs tiek ieviesti sprostu lauksaimniecībai alternatīvi risinājumi. Bezsprostu sistēmas būtu jāattīsta pašām dalībvalstīm, taču, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci visas savienības lauksaimniekiem, ir nepieciešami Eiropas Savienības līmeņa normatīvie akti.
Sprostu aizliegšana būtu jāveic pēc individuālas pieejas katrai sugai, novērtējot dažādo dzīvnieku vajadzības. Savukārt lauksaimniekiem un lopkopjiem jādod laiks un atbalsts saimniekošanas modeļa maiņai, uzskata deputāti. Tās varētu būt konsultācijas un apmācība, kā arī stimuli un finanšu programmas, lai saglabātu konkurētspēju un novērstu ražošanas pārcelšanu uz ārvalstīm ar zemākiem dzīvnieku labturības standartiem.
Lai nepieļautu mazo un vidējo saimniecību aiziešanu no nozares un ražošanas koncentrēšanos dažu lielu uzņēmumu rokās, deputāti aicina Eiropas Komisiju izstrādāt visaptverošu pārtikas politiku.
Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai, tādi paši dzīvnieku labturības standarti jāpiemēro arī importētajai produkcijai. Šim nolūkam jāievieš efektīvas muitas pārbaudes un būtu no jauna jāvērtē esošie tirdzniecības nolīgumi, lai partnervalstis ievērotu tos pašus labturības un produkcijas kvalitātes standartus. Deputāti aicina dzīvnieku labturību popularizēt starptautiskā līmenī.
Rezolūcija pieņemta pateicoties pilsoniskajai iniciatīvai "End the Cage Age", jeb latviski pielāgotajā versijā "Neturi būrī".
Šī iniciatīva Eiropas komisijā tika reģistrēta 2018. gada 5. septembrī. Aicinājums līdz tā iesniegšanai parlamentā 2020. gada oktobrī bija savāca nepilnus 1,4 miljonus parakstu, viegli pārsniedzot nepieciešamo viena miljona slieksni. 15. aprīlī iniciatīva tika apspriesta Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā.
Jāatzīmē, ka "End The Cage Age" ir sestā veiksmīgā Eiropas pilsoņu iniciatīva no pavisam 76, kas sasniegusi likumdevējus pēdējo astoņu gadu laikā. Tāpat tā ir trešā lielākā iniciatīva pēc parakstu skaita, kas liecina par atbalstu sabiedrībā.
Iknedēļas podkāsts "Eiropas diena" top sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Klausieties podkāstu "Eiropas diena" šeit.
DELFI redakcijas veidotos podkāstus vari klausīties arī "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".