Kanādā nogāztas karalienes Viktorijas un karalienes Elizabetes II statujas  (187)

Pirms uzbrukuma pieminekļiem, kas notika ceturtdien, kad visā valstī tradicionāli tiek svinēta Kanādas diena, pūlis skandēja: "Ar genocīdu nav jālepojas!"

Šogad daudzās pilsētās svinības tika atceltas, jo skandāls, ko izsaucis iedzimto bērnu liktenis, licis daudziem kanādiešiem pārdomāt savu koloniālo pagātni, un prezidents Džastins Trudo paziņojis, ka šoreiz šī diena būs "pārdomu laiks".

Britu Kolumbijā un Saskačevanā pie bijušajām valdības finansētajām indiāņu internātskolām, kuras vairumā pārvaldīja katoļu baznīca, neiezīmētos kapos atrastas gandrīz 1000 bērnu mirstīgās atliekas.

165 gadus, kamēr šī prakse netika pilnīgi pārtraukta 1996.gadā, iedzimto bērni tika piespiedu kārtā šķirti no savām ģimenēm un nosūtīti uz internātskolām, kur tiem bieži nācies ciest no nepietiekama uztura, kā arī no fiziskas nu seksuālas vardarbības. 2015.gadā Patiesības un izlīguma komisija šo praksi atzina par "kultūras genocīdu".

Vinipegā, skanot pūļa gavilēm, pie Manitobas provinces likumdevēju sapulces ēkas tika nogāzta Lielbritānijas karalienes Viktorijas statuja, ap kuru vandaļi turpināja mežonīgi dejot un spārdīt apgānīto pieminekli. Tikmēr pieminekļa postaments tika noklāts ar sarkanas krāsas plaukstu nospiedumiem.

Karaliene Viktorija valdīja no 1837. līdz 1901.gadam, kad Britu impērija, kuras sastāvā tolaik bija arī Kanāda, atradās savā apogejā.

Tomēr tāds pats liktenis piemeklēja arī netālu esošo pašreizējās Lielbritānijas karalienes Elizabetes II statuju.

Protesti notika arī Kanādas finanšu centrā Toronto, kamēr Otavā ielās izgāja tūkstošiem kādreizējās internātskolu sistēmas upuru un to atbalstītāju, kas apvienojušies zem aicinājuma "Atcelt Kanādas dienu!"

Dažādas protesta akcijas notikušas arī citviet valstī. Daudzi no no dalībniekiem tērpušies oranžā, kas kļuvis par iedzimto tiesību aizstāvju simbolu.