NATO ģenerālsekretāra amatam visdrīzāk varētu tikt virzīta kādas austrumeiropiešu sievietes kandidatūra, vēsta "Politico". Starp trim ticamākajām kandidātēm medijs min esošo Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu un bijušo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga amata termiņš iztek nākamā gada septembrī. Ņemot vērā, ka līdz viņa aiziešanai no ietekmīgā amata palicis aptuveni gads, alianses dalībvalstu starpā jau uzsāktas formālas sarunas par nākamā ģenerālsekretāra kandidātu un sagaidāms, ka oficiāli Stoltenberga sekotājs varētu tikt izziņots nākampavasar Madridē ieplānotajā NATO samitā.
Atsaucoties uz zinošām amatpersonām, diplomātiem un ierēdņiem, medijs atzīmē, ka jau notiekošajās sarunās nopietni tiekot izskatītas tieši sieviešu kandidatūras, jo 72 gadus pastāvējušo aliansi līdz šim vadījuši tikai vīrieši. Turklāt otrs kritērijs, kas bieži izskanot, ir kandidāta nākšana no Austrumeiropas. Ņemot vērā pastāvošo strīdu ar Krieviju, tas būtu spēcīgs signāls no alianses puses. Ņemot vērā šos kritērijus, "Politico" norāda, ka priekšgalā tūlītēji izvirzās trīs ticamas kandidātes – bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, bijusī Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča un esošā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Nākamā ģenerālsekretāra izvēlēšanās no Baltijas, īpaši attiecībā uz Grībauskaiti, gan daudziem varētu šķist pārāk naidīgs NATO žests Maskavas virzienā. Kaljulaidas kandidatūra attiecīgi varētu tikt skatīta kā maigāks mājiens, turklāt simbolisks pašā aliansē, jo Igaunija ir viena no tām valstīm, kura izpildījusi prasību aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt Grabara-Kitaroviča, kura Balkānu valsti vadīja no 2015. līdz 2020. gadam jau iepriekš strādājusi NATO, pildot ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena asistentes pienākumus. Viņa iepriekš ieņēmusi arī Horvātijas Eiropas lietu ministra un ārlietu ministra krēslus, tostarp strādājot pie valsts iestājas NATO, kā arī bijusi Horvātijas vēstniece ASV. Tomēr medijs atzīmē, ka viņa savulaik izpelnījusies kritiku par pārāk draudzīgo attieksmi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kad abi 2018. gadā tikušies futbola stadiona tribīnēs Krievijā notiekošā Pasaules kausa ietvaros.
Savu kandidātu noteikti neizvirzīs Francija, kura turklāt bloķēs arī jebkādus Turcijas centienus virzīt savus kandidātus, raksta medijs, taču savas pretenzijas uz ietekmi pamatoti virzīs arī Lielbritānija, Itālija, Beļģija un Nīderlande.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
