Lielbritānija trešdien, 21. jūlijā, pieprasījusi Eiropas Savienībai (ES) slēgt jaunu vienošanos par tirdzniecības noteikumiem Ziemeļīrijai, brīdinot, ka pretējā gadījumā Londonai būs pamats vienpusējā kārtībā atkāpties no pērn noslēgtās vienošanās.
Eiropas Komisija (EK) nekavējoties noraidījusi Londonas prasības, uzsverot, ka britiem jāievēro savas starptautiskās saistības.
"Mēs nepiekritīsim atkārtotām sarunām par protokolu," paziņojis EK viceprezidents Marošs Šefčovičs, piebilstot, ka Brisele ir gatava turpināt "radošus" centienus rast risinājumu esošās vienošanās ietvaros.
Tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols ir 2020. gadā noslēgtās breksita vienošanās sastāvdaļa, un tas paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju un aizsargātu 1998. gada Lielās piektdienas miera līgumu, ar ko Ziemeļīrijā tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.
Taču izrādījies, ka muitas procedūru piemērošana precēm, kas Ziemeļīrijai tiek piegādātas no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas, rada nesamērīgu nastu uzņēmējiem. Turklāt pret to asi iestājas Ziemeļīrijas unionisti, kas uzskata, ka šī kārtība draud atraut provinci no pārējās Lielbritānijas.
Lielbritānijas breksita ministrs Deivids Frosts uzsvēris, ka tā, kā līdz šim, vairs nevar turpināties. Viņš norādījis, ka ir pamats iedarbināt protokola 16. pantu, kas ļauj katrai no pusēm vienpusējā kārtā novirzīties no protokola normām, ja vienošanās rada negaidītas negatīvas sekas.
Uzrunājot parlamentu, Frosts tomēr piebildis, ka valdība izšķīrusies to pagaidām nedarīt, jo pastāv iespēja iet citu ceļu un rast risinājumu, vienojoties ar ES.
Ministrs norādījis, ka Londona vēlas panākt jaunu "līdzsvaru". Tas nozīmētu, ka vienošanās izpildi turpmāk vairs neuzraudzītu ES institūcijas un ES Tiesa, bet darbotos "normāls līgumu ietvars", kas garantētu "patiesu un līdztiesīgu sadarbību".
"Šie priekšlikumi prasīs ievērojamas izmaiņas Ziemeļīrijas protokolā," atzinis Frosts. "Mēs no tā nevairāmies. Mēs uzskatām, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai tiktu galā ar situāciju, kādā esam nonākuši."
Lai gan līdz šim precēm, kas no Lielbritānijas tiek transportētas uz Ziemeļīriju, muitnieki piemērojuši atvieglotu procedūru, lielākie mazumtirgotāji norāda, ka tiem radušās milzu grūtības un ka var nākties piegādes no Apvienotās Karalistes aizstāt ar piegādēm no ES.
Frosts aicinājis Briseli noteikt "miera periodu", kura laikā tiktu piemērota pašreizējā atvieglotā kārtība.
Iepriekš Londona jau vienpusējā kārtā pagarināja saudzēšanas periodu, atsakoties no marta muitas kontroles attiecināšanu uz saldētas gaļas produktiem. Vēlāk ES piekrita saudzēšanas perioda pagarināšanai līdz septembra beigām, tādējādi "desu karā" iestājoties pamieram.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
