Vašingtona un Berlīne trešdien vienojušās par pretrunīgi vērtētā gāzesvada "Nord Stream 2" pabeigšanu un apņēmību nepieļaut Krieviju un Vāciju savienojošā cauruļvada izmantošanu par politisko instrumentu Eiropā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Gandrīz pabeigtais cauruļvads Baltijas jūras dzelmē dubultos Krievijas gāzes eksportu uz Vāciju. Pret gāzesvada celtniecību iebilst Austrumeiropā, sevišķi Ukrainā. Kijeva uzskata, ka "Nord Stream 2" apdraud tās drošību, jo Krievija varēs pārtraukt gāzes tranzītu caur Ukrainu, kas nozīmē zaudētus miljardus, un Kremlim nebūs traucēklis iebrukt kaimiņvalstī.
Pret gāzesvadu iestājas arī Polija, norādot, ka tas rada draudus centrālajā un Austrumeiropā. Savukārt Krievija apgalvo, ka projektam ir tīri komerciālas raksturs.
Iepriekš pret gāzesvadu iestājās ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, taču prezidenta Džo Baidena administrācija maijā paziņoja, ka sankcijas pret gandrīz pabeigtu cauruļvadu būtu kontrproduktīvas un esošās sankcijas pret būvniecību tika atceltas.
Baltais nams ir noskaņots pret "Nord Stream 2", uzskatot to par draudu Eiropas enerģētiskajai drošībai, bet, kā skaidro analītiķi, Baidens nevēlas pasliktināt attiecības ar Vāciju laikā, kad cenšas stiprināt saites ar Eiropu. Sankcijas pret Vācijas kompānijām sadarbību varētu pasliktināt.
ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda norāda, ka cauruļvads neapšaubāmi ir slikts, bet vienošanās ar Berlīni paredz sankcijas pret Maskavu, ja Kremlis mēģinās šantažēt Ukrainu.
Esošā tranzīta līguma caur Ukrainu termiņš beidzas 2024. gadā, bet Berlīne centīsies panākt tā pagarināšanu uz vēl 10 gadiem.
Paziņojumā uzsvērts, ka Ukraina no Berlīnes saņems finansiālu atbalstu enerģijas tirgus diversificēšanai, kā arī miljards dolāru tikšot atvēlēti Ukrainas enerģētiskās drošības stiprināšanai. Vienošanās paredz arī kompensāciju Ukrainai, ja tā zaudēs tranzīta nodevu ienākumus samazināta gāzes apjoma dēļ līdz 2024. gadam, raksta aģentūra AP.
Trešdien Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā pauduši gandarījumu par "Nord Stream 2" drīzu pabeigšanu, teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā. Sarunā apspriesta arī iespēja pagarināt Krievijas gāzes tranzīta līgumu ar Ukrainu.
"Nord Stream 2" celtniecība sākās 2016. gadā un to bija plānots pabeigt 2019. gadā. Tomēr celtniecība aizkavējās, kad celtniecība 2019. gada beigās apstājās vairāk nekā uz gadu ASV sankciju draudu dēļ.
2021. gada sākumā cauruļvadu likšanu atsāka Krievijas kuģi, ko Vašingtona iekļāva sankciju sarakstā. Sankcijas gan netika vērstas pret "Gazprom" dibināto "Nord Stream 2" operatoru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
