Norvēģijā ceturtdien, 22. jūlijā, zvanot baznīcu zvaniem, tiek pieminēti desmit gadi kopš 2011. gada slaktiņa, kad labējais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks uzbrukumos Oslo un Ūteijas salā nogalināja 77 cilvēkus.
Uzrunājot teroraktos izdzīvojušos un upuru tuviniekus, premjerministre Erna Sūlberga uzsvēra empātiju un iecietību.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka naids nesaņem pretsparu," premjere sacīja piemiņas ceremonijā galvaspilsētā Oslo pie valdības mītnes, netālu no Breivīka pirmā uzbrukuma vietas.
Aizvadītās desmitgades laikā ir darīts daudz, lai uzlabotu drošību, cīnītos pret radikalizāciju un ekstrēmismu, norādīja Sūlberga.
"Vissvarīgākā sagatavotība mums ir jāveido katrā no mums pašiem," uzsvēra premjere, piebilstot, ka tā kalpos kā "nocietināts valnis pret neiecietību un naida runu empātijas un iecietības labā".
Īsi pirms dienas vidus baznīcu zvani zvanīja visā valstī, godinot upurus.
Pēcpusdienā vēl viena ceremonija notika Ūteijas salā, kur Breivīks Darba partijas jauniešu nometnē nogalināja 69 cilvēkus.
Drīz pēc uzbrukumiem toreizējais Darba partijas premjerministrs un pašreizējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs solīja uz teroraktiem reaģēt ar "vairāk demokrātijas", "vairāk cilvēcības".
"Pirms desmit gadiem mēs uz naidu atbildējām ar mīlestību," ceturtdien piemiņas dievkalpojumā baznīcā sacīja Stoltenbergs.
"Bet naids joprojām ir klātesošs," viņš piebilda.
Desmit gadus pēc traģiskajiem notikumiem daudzi Ūteijas slaktiņā izdzīvojušie uzskata, ka Norvēģija joprojām nav pietiekami konfrontējusi ideoloģiju, kas motivēja Breivīku.
"Nāvējošais rasisms un labējā spārna ekstrēmisms joprojām ir dzīvi mūsu vidū," ceturtdienas ceremonijā sacīja slaktiņu pārdzīvojusī Astrīda Eide Hoema, pašreizējā Darba partijas jaunatnes līgas priekšsēdētāja.
"Tie dzīvo tīmeklī, tie dzīvo pie pusdienu galdiem, tie dzīvo daudzos cilvēkos, kuros klausās daudzi citi cilvēki," viņa norādīja.
"Tagad reizi par visām reizēm mums ir jāpasaka, ka mēs nepieņemam rasismu, ka mēs nepieņemam naidu."
2011. gada 22. jūlijā Bērings-Breivīks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.
Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Bērings-Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012. gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
