Gruzija, Moldova un Ukraina jūlija vidū skaļi paziņoja par vēlmi veidot vēl tuvākas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) jaunā formātā. Bloks no savas puses arī pārsteidzis ar strauju reakciju un faktiski kopš pirmsākumiem apliecinājis savu atbalstu šādam – par Asociēto [valstu] trio dēvētam – partnerības variantam. Tas, kā turpmāk tiks izmantots līdzšinējais Austrumu partnerības formāts ar divkārt plašāku robežvalstu pulciņu, varētu iezīmēties tuvākā gada laikā, bet sākumā Eiropai jāsaprot, ko piedāvāt Asociēto trio.
Atvērtās durvis austrumu kaimiņiem
Pirms 17 gadiem Latvija un vairākas citas bijušās Austrumu bloka valstis iestājās Eiropas Savienībā. Tikmēr desmitiem miljoni cilvēku tepat blakus palika kaut kur pa vidu, viņiem un viņu priekšstāvjiem nespējot izlemt, kurā virzienā ejot rītdiena būs labāka. Galvenās alternatīvas desmitgadēm saglabājušās nemainīgas. Vienā pusē ir Rietumeiropa, kamēr otrā ekonomisko un politisko vilkmi nosaka Krievija. Kad Polija 2008. gada pavasarī rosināja veidot īpašu politiku ar ES austrumu kaimiņiem, Azerbaidžāna, Armēnija, Gruzija, Ukraina un Moldova kopš PSRS sabrukuma inerti turpināja skatīties uz Rietumiem, bet sasaistīties ar Krieviju, bet Baltkrievija jau bija iemantojusi Eiropas pēdējās diktatūras slavu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
