Deitonas miera līgums, kas palīdzēja noslēgt asiņaino konfliktu Bosnijā un Hercegovinā 20. gadsimta 90. gados, paredz, ka abas valsti veidojošās vienības - federāciju, kur pārsvarā mīt musulmaņi un horvāti, un Bosnijas serbu republiku, kur pārsvarā dzīvo serbi - vieno centrālas valsts mēroga institūcijas.
Serbijas politiķu solis ir atbilde uz grozījumiem Bosnijas Kriminālkodeksā, kurus 23. jūlijā noteica Augstākais starptautiskais sūtnis Bosnijā Valentīns Inzko, kurš pārrauga miera līguma izpildi. Grozījumi aizliedz noliegt genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī ievieš cietumsodus līdz pieciem gadiem genocīda noliedzējiem un par jebkuru kara noziedznieku slavināšanu.
Šis lēmums nekavējoties izraisīja asu Bosnijas serbu līdera Milorada Dodika - Bosnijas kopējās prezidentūras serbu locekļa - reakciju, un pirmdien viņš atkārtoti pauda iebildumus pret lēmumu. "Mēs nedzīvosim valstī, kurā kāds var piemērot likumu, vienkārši publicējot to savā vietnē," sacīja Dodiks.
Dodiks nedēļas nogalē sacīja, ka Inzko lēmumam vajadzētu kalpot par pēdējo grūdienu Bosnijas serbu zemju atdalīšanai no pārējās valsts. Tāpat Bosnijas un Hercegovinas serbu līderis atkārtoti apgalvoja, ka 1995. gadā notikušas Srebreņicas genocīds, kurā Bosnijas serbu spēki nogalināja aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu, "nenotika". Slaktiņš ir ticis uzskatīts par genocīdu gan Starptautiskā Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (ICTY), gan Starptautiskās Tiesas (ICJ) dažādos spriedumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
